Grāmata Romiešiem

SV. APUSTUĻA PĀVILA GRĀMATA ROMIEŠIEM

1. nodaļa
Pāvils Romiešus apsveicina, 1-9; evaņģeliuma spēks, 16; caur ticību vien var nākt debes' valstībā, 17; visi pagāni Dieva priekšā grēcinieki, 18.

1. Pāvils, Jēzus Kristus kalps, aicināts par apustuli, izvēlēts, sludināt Dieva evaņģeliumu,
2. Ko viņš papriekš caur saviem praviešiem svētos rakstos apsolijis,
3. Par savu Dēlu, (kas pēc miesas ir cēlies no Dāvida sēklas.
4. Un pēc tā svētīšanas Gara caur augšāmcelšanos no miroņiem spēkā ir parādīts Dieva dēls), par Jēzu Kristu, mūsu Kungu,
5. Caur ko mēs esam dabujuši žēlastību un apustuļa amatu, lai ticībai paklausa viņa vārda labad visi pagāni,
6. Kuru starpā arī jūs esat Jēzus Kristus aicinātie, —
7. Visiem Dieva mīļiem, tiem aicinātiem svētiem Romā: žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un no tā Kunga Jēzus Kristus.
8. Papriekš es savam Dievam pateicu caur Jēzu Kristu par jums visiem, ka jūsu ticība top teikta visā pasaulē.
9. Jo Dievs, kam es savā garā kalpoju, viņa Dēla evaņģeliumu sludinādams, ir mans liecinieks, ka es bez mitēšanās jūs pieminu,
10. Allažiņ savās lūgšanās lūgdams, lai jele kādu reiz ceļš man izdotos pēc Dieva prāta pie jums nākt.
11. Jo es ilgojos jūs redzēt, lai jums iedomu kādu garīgu dāvanu, ka jūs topat stiprināti:
12. Tas ir, ka es līdz ar jums taptu iepriecināts caur mūsu abeju, tā jūsu kā manu ticību.
13. Bet es jums, brāļi, negribu slēpt, ka daudzreiz esmu apņēmies pie jums nākt (un līdz šim esmu aizkavēts), lai es arī pie jums kādu augli dabūtu, kā pie tiem citiem pagāniem.
14. Jo es esmu parādnieks Grieķiem un barbariem, gudriem un negudriem.
15. Tādēļ no savas puses esmu gatavs, arī jums, kas esat Romā, evaņģeliumu sludināt.
16. Jo es nekaunos Kristus evaņģeliuma dēļ; jo tas ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic, papriekšu Jūdam un arī Grieķim.
17. Jo Dieva taisnība iekš tā parādās no ticības uz ticību. Itin kā ir rakstīts: taisnais dzīvos no ticības.
18. Jo Dieva dusmība no debesīm parādās pār ikvienu bezdievību un netaisnību pie cilvēkiem, kas patiesību netaisnībā aiztur.
19. Jo tā Dieva atzīšana tiem ir zināma, jo Dievs tiem to ir zināmu darijis.
20. Jo viņa neredzamā būšana no pasaules radīšanas pie tiem darbiem top nomanīta un ieraudzīta, ir viņa mūžīgais spēks, ir viņa dievība, tā ka tie nevar aizbildināties.
21. Tapēc ka tie Dievu atzīdami, to kā Dievu nav godājuši nedz viņam pateikuši, bet savās domās nelieši tapuši un viņu neprātīgā sirds ir aptumšota.
22. Teikdamies gudri esoši, tie palikuši par ģeķiem,
23. Un ir pārvērtijuši tā neiznīcīgā Dieva godību par ģīmi, kas līdzīgs nīcīgam cilvēkam un putniem un četrkājīgiem lopiem un tārpiem.
24. Tapēc Dievs tos arī nodevis viņu siržu kārībās uz nešķīstību, savas miesas sagānīt savā starpā.
25. Dieva patiesību tie ir pārvērtuši melos un radītas lietas lielākā godā turējuši un tām vairāk kalpojuši ne kā tam radītājam, kas ir augstiteicams mūžīgi! Āmen.
26. Tapēc Dievs tos ir nodevis negodīgās kārībās; jo viņu sievieši to sadzīvi, kas pēc dabas, ir pārvērtuši par tādu, kas ir pret dabu.
27. Tāpat arīdzan tie vīrieši ir atstājuši to sadzīvi ar sievieti, kas pēc dabas, un savā kārībā cits uz citu iekārsušies, un vīrieši ar vīriešiem bezkaunību dzinuši un savas nomaldīšanās pienākamo algu pie sev pašiem dabujuši.
28. Un kā tie nav cienijuši Dievu turēt atzīšanā, tā Dievs tos ir nodevis pārvērstam prātam, to darīt, kas neklājās,
29. Piepildītus ar visādu netaisnību, maucību, blēdību, mantas kārību, niknumu, pilnus skaudības, slepkavības, ķildu, viltības, netiklības,
30. Mēlnešus, apmelotājus, Dievam negantus, varas darītājus, lepnus, lielīgus, ļaunuma izgudrotājus, vecākiem nepaklausīgus,
31. Neprātīgus, derības pārkāpējus, cietsirdīgus, nesaderīgus, nežēlīgus;
32. Kas zinādami to Dieva likumu, ka tie, kas tādas lietas dara, nāvi pelna, nevien tādas lietas dara, bet arī labu prātu tur pie tiem, kas tā dara.

2. nodaļa
Ne vien pagāni, bet arī Jūdi Dieva priekšā grēcinieki, 17; un šie pa velti lielās ar bauslību un apgraizīšanu, 25.

1. Tapēc tu, ak cilvēks, esi neaizbildinājams, ikviens, kas tiesā; jo kurā lietā tu otru tiesā, tu pats sevi notiesā, jo tu tās pašas lietas dari, tu tiesātājs.
2. Bet mēs zinam, ka Dieva sodība tiem tiešām uzies, kas tādas lietas dara.
3. Bet vaj tu, ak cilvēks, gan domā, ka tu izbēgsi Dieva sodībai, tos tiesādams, kas tādas lietas dara, un pats tās darīdams?
4. Jeb vaj tu nicini viņa laipnības un pacietības un lēnprātības bagātību, nezinādams, ka Dieva laipnība tevi vada uz atgriešanos no grēkiem?
5. Bet tu pēc savas cietas un neatgriezīgas sirds sev pašam krājies par mantu dusmību uz dusmības dienu, kad Dievs paradīs taisnu spriedumu,
6. Kas ikvienam atmaksās pēc viņa darbiem:
7. Tiem, kas pastāvīgi labā darbā godu un slavu un neiznīcību meklē, mūžīgu dzīvošanu;
8. Bet tiem, kas ir rējēji un nepaklausa patiesībai, bet paklausa netaisnībai, dusmību un bārdzību.
9. Bēdas un izbailes ikkatrai cilvēka dvēselei, kas ļaunu dara, papriekš Jūdam un arī Grieķim;
10. Bet gods un slava un miers ikkatram, kas labu dara, papriekš Jūdam un arī Grieķim.
11. Jo Dievs neuzlūko cilvēka vaigu.
12. Jo kas bez bauslības grēkojuši, tie arī bez bauslības pazudīs; un kas apakš bauslības grēkojuši, tie pēc bauslības taps tiesāti —
13. (Jo ne bauslības klausītāji Dieva priekšā taisni, bet bauslības darītāji taps taisnoti.
14. Jo ja tie pagāni, kam bauslības nav, no savas dabas dara pēc bauslības, tad šie, kam bauslības nav, paši sevim ir par bauslību.
15. Tie tad parāda, bauslības darbu esam ierakstītu viņu sirdīs caur to, ka viņu zinama sirds tiem liecību dod, un tās domas savā starpā vaj apsūdzās, vaj arī aizbildinājās,) —
16. Tanī dienā, kad Dievs cilvēku noslēpumus tiesās pēc mana evaņģeliuma caur Jēzu Kristu.
17. Raugi, tu saucies Jūds un paļaujies uz bauslību un lielies ar Dievu
18. Un zini viņa prātu, un bauslībā mācīts izšķiri, kas labs un kas ļauns;
19. Un tu ņemies akliem būt vadons un gaišums tiem, kas ir tumsība,
20. Neprātīgiem pamācītājs un nejēgām mācītājs, kam ir atzīšanas un patiesības raksts, bauslībā.
21. Tad nu citu mācīdams pats sevi nemāci. Tu sludini, ka nebūs zagt, pats zodzi.
22. Tu saki, ka nebūs laulību pārkāpt, pats laulību pārkāpi. Tu elkadievus turi negantus, pats esi svētuma laupītājs.
23. Tu lielies ar bauslību, pats Dievu pulgo caur bauslības pārkāpšanu.
24. Jo Dieva vārds jūsu dēļ top zaimots pagānu starpā, itin kā ir rakstīts.
25. Jo apgraizīšana gan ir derīga, ja tu bauslību dari; bet ja esi bauslības pārkāpējs, tad tavs apgraizijums ir tapis par priekšādu.
26. Ja nu priekšāda bauslības likumus tur, vaj tad viņu priekšāda netaps turēta par apgraizījumu?
27. Un tad tā priekšāda, kas no dabas tāda ir un bauslību tur, tiesās tevi, kas pie raksta un apgraizīšanas esi bauslības pārkāpējs.
28. Jo tas nav Jūds, kas no ārienes tāds ir; nedz tā ir apgraizīšana, kas no ārienes pie miesas.
29. Bet tas ir Jūds, kas no iekšienes tāds, un tā ir sirds apgraizīšana, kas garā un ne rakstā; tam ir teikšana ne no cilvēkiem, bet no Dieva.

3. nodaļa
Kāds labums Jūdiem, 1; visi ir grēcinieki, 19; ne caur darbiem, 21; bet caru ticību vien var ieiet debes' valstībā, 24. 28.

1. Kas tad nu Jūdam ir pārāki, jeb kāds ir tas apgraizīšanas labums?
2. Visādi liels! Jo pirmā kārtā Dieva vārdi tiem ir uzticēti.
3. Jo kas par to, ja kādi nav ticējuši? Vaj viņu neticība Dieva uzticību iznīcinās?
4. Nemaz ne! Bet lai tā paliek, ka Dievs ir taisns un ikkatrs cilvēks melkulis, itin kā ir rakstīts: ka tu palieci taisns savos vārdos un uzvari, kad tu topi tiesāts.
5. Kad nu mūsu netaisnība Dieva taisnību apstiprina, ko lai sakam? Vaj tad Dievs nav netaisns, kad viņš soda? To runāju, kā cilvēki mēdz runāt.
6. Nemaz ne! Jo kā tad Dievs pasauli tiesās?
7. Jo ja Dieva patiesība caur maniem meliem ir vairojusies viņam par godu, ko tad es vēl kā grēcinieks topu tiesāts?

8. Un kam mēs nesakam, itin kā topam zaimoti, un itin kā daži teic, mūs sakam: darīsim ļaunu, lai nāk labums? Tādiem sods pēc taisnības notiks.

9. Ko tad nu? vaj mēs esam labāki? Nemaz ne. Jo mēs jau pirmāk esam rādijuši, ir Jūdus ir Grieķus, visus esam apakš grēka.
10. Itin kā stāv rakstīts: nav neviena taisna, it neviena,      Psalms 14:1-3

11. Nav neviena prātīga, nav neviena, kas Dievu meklē.

12. Visi ir atkāpušies un kopā tapuši nelieši, nav neviena, kas labu dara, it neviena.

13. Viņu rīkle ir atvērts kaps; ar savām mēlēm tie viltību dara: odžu dzelons ir apakš viņu lūpām;    Psalms 5:10. 140:4

14. Viņu mute ir lāstu un rūgtuma pilna.

15. Viņu kājas ir tšaklas izliet asinis.

16. Posts un sirdēsti ir pa viņu ceļiem, 

17. Un miera ceļu tie nezin.

18. Dieva bijāšanas nav priekš viņu acīm.

19. Bet mēs zinam, ka bauslība visu, ko tā saka, to tā runā uz tiem, kas ir apakš bauslības, lai ikviena mute top aizbāzta, un visa pasaule ir noziedzīga Dieva priekšā.

20. Tādēļ no bauslības darbiem neviena miesa netaps taisnota viņa priekšā; jo caur bauslību nāk grēku atzīšana. 

21. Bet Dieva taisnība, kas no bauslības un no praviešiem ir apliecināta, tagad ir tapusi zināma bez bauslības,

22. Tā Dieva taisnība caur ticību uz Jēzu Kristu priekš visiem un pie visiem, kas tic; jo tur nav nekādas starpības.

23. Jo visi ir grēkojuši, un tiem trūkst teikšanas Dieva priekšā, 

24. Un top taisnoti bez nopelna no viņa žēlastības caur to atpirkšanu, kas notikusi caur Kristu Jēzu.

25. To Dievs ir nolicis par salīdzināšanu, caur ticību iekš viņa asinīm, ka tas savu taisnību parādītu, pamezdams tos priekš laikā darītos grēkus

26. Iekš dievišķas paciešanas, ka tas savu taisnību parādītu šinī laikā: sevi esam taisnu, un taisnu daram to, kas ir no Jēzus ticības.

27. Kur nu ir tā lielīšanās? Tā ir zudusi. Caur kuru bauslību? Vaj caur darbu bauslību? Nē! Bet caur ticības bauslību.
28. Tad nu mēs turam, ka cilvēks top taisnots caur ticību bez bauslības darbiem.
29. Jeb vaj Dievs tikai Jūdu Dievs? Vaj nav arī pagānu Dievs? Tiešām arī pagānu.
30. Jo viens Dievs ir, kas taisno apgraizijumu no ticības un priekšādu caur ticību.
31. Vaj tad nu mēs bauslību iznīcinājam caur ticību? Nemaz! Bet mēs bauslību apstiprinājam.

4. nodaļa
Vectēvs Ābraāms ticības ticības priekšzīme, 1; tas bez bauslības caur ticību vien dabūjis mūžīgu dzīvošanu, 3; to parāda daži Dieva raksti, 6—25.

1. Ko nu lai sakam, ka mūsu vectēvs Ābraāms ir dabujis pēc miesas?
2. Jo ja Ābraāms caur darbiem ir taisnots, tad tam ir gan slava, bet ne pie Dieva.
3. Jo ko tas raksts saka? Ābraāms Dievam ir ticējis un tas viņam ir pielīdzināts par taisnību.
4. Bet tam darba darītājam alga netop pielīdzināta pēc žēlastības, bet pēc parāda.
5. Bet tam, kas nav darba darītājs, bet tic uz to, kas bezdievīgo taisno, tam ticība top pielīdzināta par taisnību.
6. Tā kā arī Dāvids saka, to cilvēku esam svētīgu, kam Dievs taisnību pielīdzina bez darbiem:
7. Svētīgi tie, kam pārkāpumi piedoti un grēki apklāti;      Dāv. dz. 32:1,2
8. Svētīgs tas vīrs, kam tas Kungs grēku nepielīdzina.
9. Vaj nu šis labums atlec apgraizījumam vien, vaj arī priekšādai? Jo mēs sakam, ka Ābraāmam ticība ir pielīdzināta par taisnību.
10. Kā tad tā viņam ir pielīdzināta? Ne iekš apgraizijuma, bet iekš priekšādas.
11. Bet to apgraizīšanas zīmi viņš dabuja par taisnības zieģeli tai ticībai, ko viņš vēl priekšādā būdams turēja; ka tas būtu par tēvu visiem, kas priekšādā būdami tic, lai ticība tiem arīdzan taptu pielīdzināta par taisnību,
12. Un par apgraizīšanas tēvu tiem, kas ne vien apgraizīti, bet arī staigā tās ticības pēdās, kas mūsu tēvam Ābraāmam bija priekšādā.
13. Jo tā apsolīšana, ka viņš būšot pasaules mantinieks, Ābraāmam jeb viņa sēklai nav notikusi caur bauslību, bet caur ticības taisnību.
14. Jo ja tie bauslības ļaudis mantinieki, tad ticība ir veltīga un tā apsolīšana iznīkusi.
15. Jo bauslība padara dusmību; jo kur bauslības nav, tur arī nav pārkāpšanas.
16. Tāpēc no ticības, lai ir pēc žēlastības; lai tā apsolīšana ir pastāvīga visam dzimumam, ne vien tam, kas no bauslības, bet arī tam, kas no Ābraāma ticības. Tas mums visiem ir tēvs,
17. (Kā ir rakstīts: daudz tautām es tevi esmu cēlis par tēvu,) tā Dieva priekšā, kam viņš ir ticējis, kas miroņus dara dzīvus un sauc to, kas vēl nav, it kā tas jau būtu.
     1. Moz. 17:5. Jes. 48:13
18. Pret cerību viņš ir ticējis uz cerību, lai paliktu par tēvu daudz tautām, pēc tā vārda: Tādam būs būt tavam dzimumam.    1. Moz. 15:5. Ebr. 11:1
19. Un viņš nepalika vājš iekš ticības, nedz lūkoja uz savām izdēdējušām miesām, tik ne simts gadus vecs būdams, nedz uz Sāras izdēdējušām miesām.
20. Bet pie tās Dieva apsolīšanas viņa prāts neticībā nešaubijās, bet kļuva spēcīgs iekš ticības un Dievam deva godu,
21. Pilnā ticībā zinādams, ka Dievs to, ko viņš apsolijis, arī spēj darīt.
22. Tapēc tas viņam arī pielīdzināts par taisnību.
23. Bet tas ne vien viņa dēļ ir rakstīts, ka tas viņam ir pielīdzināts,
24. Bet arī mūsu dēļ, kam tas tiks pielīdzināts, kad ticam uz to, kas no miroņiem ir uzmodinājis mūsu Kungu Jēzu,
25. Kas ir nodots mūsu grēku dēļ un uzmodināts mūsu taisnošanas labad.

5. nodaļa
Kādus augļus izdod ticības taisnība, 1; caur Ādamu grēks un nāve, 12; caur Kristu taisnība un dzīvība.

1. Tad nu mums no ticības taisnotiem miers ir pie Dieva caur mūsu Kungu Jēzu Kristu,
2. Caur ko mēs ticībā esam dabujuši arī pieiešanu pie tās pašas žēlastības, kurā mēs stāvam, un lielamies ar to cerību uz Dieva godību.
3. Bet ne vien ar to, bet mēs lielamies arī ar bēdām, zinādami, ka bēdas dara pacietību,
4. Un pacietība pastāvību, un pastāvība cerību,
5. Un cerība nepamet kaunā; jo Dieva mīlestība ir izlieta mūsu sirdīs caur to Svēto Garu, kas mums ir dots.
6. Jo Kristus, kad mēs vēl bijām vāji, par bezdievīgiem savā laikā ir nomiris.
7. Jo neviens lēti nemirst par kādu taisnu; par to, kas labs, gandrīz kāds varētu apņemties mirt.
8. Bet Dievs savu mīlestību uz mums parāda, ka Kristus par mums ir nomiris, kad mēs vēl bijām grēcinieki.
9. Tad nu mēs tagad caur viņa asinīm taisnoti jo vairāk caur viņu tapsim glābti no tās dusmības.
10. Jo ja mēs ienaidnieki būdami, ar Dievu esam salīdzināti caur viņa Dēla nāvi, tad nu salīdzināti, mēs jo vairāk tapsim glābti caur viņa dzīvību.
11. Un ne vien tā, bet mēs arī lielamies ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, caur ko mēs tagad salīdzināšanu esam dabujuši.
12. Tādēļ itin kā caur vienu cilvēku grēks ir ienācis pasaulē un caur grēku nāve, un tā nāve pie visiem cilvēkiem ir caurspiedusies, tapēc ka visi ir grēkojuši;
13. Jo līdz bauslībai grēks gan bija pasaulē; bet grēks netop pielīdzināts, kad bauslības nevaid (nav).
14. Tomēr nāve ir valdijusi no Ādama līdz Mozum arī pār tiem, kas nebija grēkojuši tādā pārkāpšanā kā Ādams, kas ir tā nākamā (Ādama) priekšzīme.
15. Bet ne tāda, kāda tā apgrēkošanās, arī tā žēlastība. Jo ja caur tā viena apgrēkošanos daudzi ir miruši, tad daudz vairāk Dieva žēlastība un dāvana caur tā viena cilvēka, Jēzus Kristus, žēlastību pārpilnam ir nākusi pār daudziem.
16. Un ar to žēlastības dāvanu tas nav tā, kā ar tā viena (cilvēka) grēku. Jo tas spriedums ir gan no viena uz pazudināšanu; bet tā apžēlošana ir uz taisnošanu no daudz grēkiem.
17. Jo ja caur tā viena apgrēkošanos nāve ir valdijusi caur to vienu, tad daudz vairāk tie, kas to žēlastības pilnību un to taisnības dāvanu dabū, valdīs iekš dzīvības caur to vienu Jēzu Kristu.
18. Tad nu itin kā caur viena apgrēkošanos pazudināšana ir nākusi pār visiem cilvēkiem, tāpat arī caur viena taisnību dzīvības taisnošana nāk pār visiem cilvēkiem.
19. Jo itin kā caur tā viena cilvēka nepaklausību daudzi ir darīti par grēciniekiem, tāpat arīdzan caur tā viena paklausību daudzi taps darīti par taisniem.
20. Bet bauslība pienākusi klāt, apgrēkošanās vairotos; bet kur grēks ir vairojies, tur žēlastība vēl vairāk ir vairojusies,
21. Lai, kā grēks ir valdijis ar nāvi, tāpat arī žēlastība valda caur taisnību uz mūžīgu dzīvošanu caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu.

6. nodaļa
Nebūs grēkos dzīvot, jo tiem esam nomiruši, 2; bet būs padoties taisnībai, 13; tapēc ka no grēkiem nāve nāk, bet no taisnības dzīvība, 19.

1. Ko nu lai sakam? Vaj mums grēkā būs palikt, lai žēlastība vairojās?
2. Nemaz ne! Kā mēs, kas grēkam esam miruši, iekš tā vēl gribētum dzīvot?  1. Pēt. 2:24
3. Jeb vaj jūs nezinat, ka, cik no mums ir kristīti uz Kristu Jēzu, tie uz viņa nāvi ir kristīti?
4. Tad nu mēs līdz ar viņu caur kristību esam aprakti nāvē, lai, kā Kristus ir uzmodināts no miroņiem caur tā Tēva godību, tāpat arī mēs staigājam atjaunotā dzīvībā.
5. Jo ja mēs esam dēstīti līdzīgā nāvē ar viņu, tad arī augšāmcelšanā viņam būsim līdzīgi,
6. To zinādami, ka mūsu vecais cilvēks līdz ir krustā sists, lai grēcīgā miesa iznīkst, ka mēs grēkam vairs nekalpojam.
7. Jo, kas nomiris, tas ir taisnots no grēka.
8. Bet ja mēs ar Kristu esam miruši, tad ticam, ka ar viņu arī dzīvosim,
9. Zinādami, ka Kristus no miroņiem uzmodināts vairs nemirst; nāve pār viņu vairs nevalda.
10. Jo ko viņš miris, to viņš grēkam nomiris vienreiz; bet ko viņš dzīvo, to viņš dzīvo Dievam.
11. Tāpat turaities arī jūs, ka grēkam esat nomiruši, bet dzīvojiet Dievam iekš Kristus Jēzus, mūsu Kunga.
12. Tad nu lai grēks nevalda jūsu mirstamā miesā, paklausīt viņas kārībām;
13. Nedz padodiet savus locekļus grēkam par netaisnības ierotšiem; bet padodiet sev pašus Dievam, it kā no miroņiem dzīvus, un savus locekļus Dievam par taisnības ierotšiem.
14. Jo grēks pār jums nevaldīs; jo jūs neesat apakš bauslības, bet apakš žēlastības.
15. Ko nu? Vaj mums būs grēkot, tapēc ka neesam apakš bauslības, bet apakš žēlastības? Ne mūžam!
16. Vaj nezinat, ka jūs tam esat kalpi, kam padodaties par kalpiem uz paklausību, paklausīdami, vaj grēkam uz nāvi, vaj paklausībai uz taisnību?
17. Bet gods Dievam, ka jūs, kas bijuši grēka kalpi, no sirdsdibena esat palikuši paklausīgi tai mācības priekšzīmei, uz ko esat nodoti,
18. Un atsvabināti no grēka esat palikuši par kalpiem taisnībai.
19. Es runāju cilvēcīgi jūsu miesas vājības dēļ; jo it kā jūs savus locekļus bijāt padevuši kalpot nešķīstībai un netaisnībai uz netaisniem darbiem, tāpat padodiet tagad savus locekļus, kalpot taisnībai uz svētiem darbiem.
20. Jo kad jūs bijāt grēka kalpi, tad jūs bijāt svabadi no taisnības.
21. Kāds auglis tad jums to brīdi bija? Tāds, par ko jūs tagad kaunaties; jo viņa gals ir nāve.
22. Bet tagad, kad jūs no grēka esat atsvabināti un Dievam kalpojat, tad jums ir savs auglis, ka paliekat svēti; bet tas gals ir mūžīga dzīvošana.
23. Jo grēka nopelns ir nāve; bet Dieva dāvana ir mūžīga dzīvība iekš Kristus Jēzus, mūsu Kunga.

7. nodaļa
No bauslības esam atsvabināti, 4; ko bauslība padara, 7; kāda cīnīšanās ceļās cilvēka sirdī
caur bauslību, 14.

1. Jeb vaj jūs nezinat, brāļi, (jo es runāju ar tiem, kas bauslību zin), ka bauslība valda pār cilvēku, kamēr tas dzīvo?
2. Jo laulāta sieva caur bauslību ir piesieta pie vīra, kamēr tas dzīvs: bet kad vīrs miris, tad viņa ir atsvabināta no tā vīra bauslības.
3. Tad nu viņa taps saukta laulības pārkāpēja, kad viņa, kamēr vīrs dzīvs, pie cita vīra turās; bet ja vīrs miris, tad viņa ir svabada no tās bauslības, tā ka viņa nav vis laulības pārkāpēja, kad viņa iet pie cita vīra.
4. Tā, mani brāļi, arī jūs bauslībai esat nonāvēti caur Kristus miesu, ka jums būs turēties pie cita, pie tā, kas no miroņiem ir uzmodināts, lai Dievam augļus nesam.
5. Jo kad mēs miesā bijām, tad grēku kārības caur bauslību mūsu locekļos bija spēcīgas, nāvei augļus nest.
6. Bet tagad mēs no tās bauslības, kur tapām turēti, esam atsvabināti un tai nomiruši, tā ka mēs kalpojam atjaunotā garā un ne vecā raksta būšanā.
7. Ko nu lai sakam? Vaj bauslība ir grēks? Nemaz ne! bet grēku es nepazinu kā vien caur bauslību. Jo iekārošanu es nezinātu, ja bauslība nesacītu: tev nebūs iekāroties.
8. Bet grēks caur bausli pamodināts cēla iekš manim visādu iekārošanu. Jo bez bauslības grēks ir nedzīvs.

9. Un es citkārt dzīvoju bez bauslības, bet kad bauslis nāca, tad grēks palika dzīvs.

10. Bet es nomiru, un atradās, ka tas bauslis man uz nāvi izdevās, kas man bija dots uz dzīvību.

11. Jo grēks caur bausli pamodināts mani ir pievīlis un caur to pašu nokāvis.

12. Tad jau bauslība gan ir svēta, un bauslis gan ir svēts un taisns un labs.

13. Vaj tad tas, kas ir labs, man palicis par nāvi? Nemaz ne! Bet grēks, - lai tas parādītos kā grēks, kas caur to, kas labs, manim padara nāvi, lai grēks paliktu pārlieku grēcīgs caur bausli.
14. Jo mēs zinam, ka bauslība ir garīga; bet es esmu miesīgs, pārdots apakš grēka.
15. Jo es nezinu, ko es daru; jo to es nedaru, ko gribu; bet ko es ienīstu, to es daru.
16. Bet ja es daru, ko negribu, tad es apliecināju, bauslību esam labu.
17. Bet tagad es vairs to nedaru, bet tas grēks, kas iekš manis mīt.
18. Jo es zinu, ka iekš manis (tas ir manā miesā) labums nemīt; jo gribēt gan gribu labu darīt, bet spēt nespēju.
19. Jo to labu, ko gribu, es nedaru; bet to ļaunu, ko negribu, to es daru.
20. Bet ja es to daru, ko negribu, tad es to vairs nedaru, bet tas grēks, kas iekš manis mīt.
21. Tad nu šo likumu atronu, ka manim gribot to labu darīt ļaunums pielīp.
22. Jo man ir labs prāts pie Dieva bauslības pēc tā iekšķīgā cilvēka.
23. Bet es redzu citu bauslību savos locekļos pret mana prāta bauslību karojam un mani gūstītu novedam apakš grēka bauslības, kas ir manos locekļos.
24. Es nabaga cilvēks, kas mani izraus no šīs nāves miesas.
25. Es Dievam pateicu caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Tad nu es pats ar savu prātu kalpoju Dieva bauslībai, bet ar savu miesu grēka bauslībai.

8. nodaļa
Kas caur ticību taisni, tie svabadi no bauslības un nāves, 2; tie miesas darbus nīcina, 12; bēdās iepriecinājās caur tam, ka tiem tā Gara pirmība, un ka Dieva izredzētiem pieskaitīti, 28.

1. Tad nu nav nekādas pazudināšanas tiem, kas ir iekš Kristus Jēzus, kas nestaigā pēc miesas, bet pēc Gara.
2. Jo tā dzīvības Gara bauslība iekš Kristus Jēzus mani ir atsvabinājusi no grēka un nāves bauslības.
3. Jo kad tas bauslībai nebija iespējams, tapēc ka tā caur miesu bija nespēcīga, tad Dievs ir sūtijis savu paša Dēlu grēcīgas miesas līdzībā un grēka dēļ un grēku pazudinājis iekš miesas,
4. Ka bauslības taisnība taptu piepildīta iekš mums, kas nestaigājam pēc miesas, bet pēc Gara.
5. Jo tie, kas ir pēc miesas, tie domā uz to, kas patīk miesai; bet tie, kas pēc Gara, uz to, kas patīk Garam.
6. Jo miesas prāts ir nāve; un Gara prāts ir dzīvība un miers.
7. Tapēc ka miesas prāts ir ienaidība pret Dievu; jo tas Dieva bauslībai nepaklausa un arī nespēj.
8. Bet tie, kas pēc miesas dzīvo, nevar Dievam patikt.
9. Bet jūs nedzīvojiet pēc miesas, bet pēc Gara, ja tikai Dieva Gars iekš jums mīt; bet ja kam Kristus Gara nav, tas viņam nepieder.
10. Bet ja Kristus ir iekš jums, tad miesa gan ir nedzīva grēka dēļ, bet tas Gars ir dzīvība taisnības dēļ.
11. Bet ja tas Gars, kas Jēzu ir uzmodinājis no miroņiem, iekš jums mīt, tad tas, kas Kristu ir uzmodinājis no miroņiem, arī jūsu mirstamas miesas darīs dzīvas caur savu Garu, kas iekš jums mīt.
12. Tad nu mēs, brāļi, esam parādnieki ne miesai, ka pēc miesas būtu jādzīvo.
13. Ja jūs pēc miesas dzīvojiet, tad jūs mirsiet, bet ja jūs caur to Garu miesas darbošanās nonāvējat, tad jūs dzīvosiet.
14. Jo cik no Dieva Gara top vadīti, tie ir Dieva bērni.
15. Jo jūs neesat dabujuši kalpošanas garu, ka jums atkal jabīstās, bet jūs esat dabujuši bērnības garu, caur ko mēs saucam: Abba, Tētīt.
16. Tas Gars pats apliecina līdz ar mūsu garu, ka esam Dieva bērni;
17. Bet ja bērni, tad arī mantinieki, proti Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki, ja tikai līdz ciešam, ka arī līdz topam pagodināti.
18. Jo es turu, ka šī laika ciešanas neatsver to godību, kas mums taps parādīta.
19. Jo tie radijumi ilgodamies gaida uz Dieva bērnu parādīšanu.
20. Jo tie radijumi ir padoti nīcībai, ne pēc savas gribēšanas, bet tā dēļ, kas tos tai ir padevis uz cerību,
21. Jo arī tie radijumi paši taps atsvabināti no iznīcības kalpošanas uz Dieva bērnu godības svabadību.
22. Jo mēs zinam, ka visi radijumi kopā nopūšās un kopā mocās līdz šim.
23. Un ne vien tie, bet arī mēs paši, kam tā Gara pirmība ir, mēs paši arīdzan nopūšamies pie sevis, gaidīdami uz to bērnību, uz mūsu miesas atpestīšanu.
24. Jo cerībā mēs esam pestīti. Bet cerība, kas ir redzama, nav cerība; jo ko kas redz, kā tas to var cerēt?
25. Bet ja mēs ceram, ko neredzam, tad mēs uz to gaidam ar paciešanu.
26. Tāpat arī tas Gars mūsu vājībai nāk palīgā; jo mēs nezinam, ko mums būs lūgt, kā piederās, bet tas Gars pats mūs aizstāv ar neizrunājamām nopūšanām.
27. Un tas, kas sirdis pārmeklē, zin, kas ir tā Gara prāts, jo tas pēc Dieva prāta tos svētos aizstāv.
28. Un mēs zinam, ka tiem, kas Dievu mīlē, visas lietas nāk par labu, tiem, kas pēc viņa nodoma ir aicināti.
29. Jo kurus viņš papriekš paredzējis, tos viņš ari papriekš ir nolicis, lai viņa Dēla ģīmim būtu līdzīgi, ka tas būtu tas pirmdzimtais starp daudz brāļiem.
30. Bet kurus viņš papriekš nolicis, tos viņš arī aicinājis; un kurus viņš aicinājis, tos viņš arī taisnojis; un kurus viņš taisnojis, tos viņš arī pagodinājis.
31. Ko lai nu par to sakam? Ja Dievs priekš mums, kas būs pret mums?
32. Jo viņš arī savu paša Dēlu nav taupijis, bet to par mums visiem nodevis, kā viņš mums ar to nedāvinās visas lietas?
33. Kas apsūdzēs Dieva izredzētos? Dievs ir, kas taisno.
34. Kas pazudinās? Kristus ir nomiris, bet vēl vairāk, viņš arī uzmodināts; viņš ir pie Dieva labās rokas, viņš mūs arī aizstāv.
35. Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības? Vaj bēdas, vaj bailība, vaj vaijāšana, vaj bads, vaj plikums, vaj liksta, vaj zobins?
36. Tā kā ir rakstīts: tevis dēļ mēs topam nāvēti visaugošu dienu; mēs esam turēti līdzi kaujamām avīm.
37. Bet visās šinīs lietās mēs pārpārim uzvāram caur to, kas mūs ir mīlējis.
38. Jo es zinu tiešām, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne valdības, ne spēki, ne klātbūdamas, ne nākamas lietas,
39. Ne augstums, ne dziļums, nei cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas ir iekš Kristus Jēzus, mūsu Kunga.

9. nodaļa
Par Jūdu atmešanu un pagānu izredzēšanu.

1. Es patiesību saku iekš Kristus, es nemeloju, jo mana zinama sirds man liecību dod iekš Svēta Gara,
2. Ka man ir lielas skumjas un nemitējamas sāpes manā sirdī.
3. Jo es būtu vēlējies pats būt nolādēts no Kristus par maniem brāļiem, kas ir mani radi pēc miesas;
4. Tie ir Izraēlieši, tiem pieder tā bērnība un tā godība un tās derības un tā bauslība un tā Dieva kalpošana un tās apsolīšanas,
5. Tiem tie tēvi, no kuriem arī Kristus pēc miesas; tas ir Dievs pār visiem, augstiteicams mūžīgi. Āmen.
6. Tomēr ne tā it kā Dieva vārds būtu pakritis; jo ne visi, kas no Izraēla, ir Izraēls,
7. Nedz tie visi tādēļ bērni, ka tie ir Ābraāma dzimums; bet: iekš Īzaāka tevim dzimums taps dēvēts;     1. Moz. 21:12. Jāņa 8:39.
8. Tas ir: ne tie miesas bērni ir Dieva bērni, bet tie apsolīšanas bērni top turēti par dzimumu.
9. Jo tas apsolīšanas vārds ir šis: ap šo pašu laiku es nākšu, tad Sarai būs dēls.    1. Moz. 18:10.
10. Un ne vien šī, bet arī Rebeka, kad bija grūta no viena, no Īzaāka, mūsu tēva -
11. Jo kad tie bērni vēl nebija dzimuši, nedz darijuši nei laba nei ļauna, lai Dieva nodoms, kā viņš izredzējis, pastāvētu, ne pēc darbiem, bet pēc tā aicinātāja;
12. Tad viņai kļuva sacīts: lielais kalpos mazākajam;   1. Moz. 25:23
13. Tā kā ir rakstīts: Es Jēkabu esmu mīlējis un Ezavu ienīdējis.  Dāv. dz. 47:5. Mal. 1:2,3.
14. Ko nu lai sakam? Vaj netaisnība ir pie Dieva? Nebūt ne!
15. Jo uz Mozu viņš saka: es žēlošu, ko žēloju, un apžēlošos, par ko apžēlojos.  2. Moz. 33:19.
16. Tad nu tas nav ne no cilvēka gribēšanas, ne no cilvēka skriešanas, bet no Dieva apžēlošanās.
17. Jo tas raksts saka uz Varaū (faraonu): itin tapēc es tevi esmu cēlis, ka es pie tevis parādītu savu spēku, un ka mans vārds taptu pasludināts visā pasaulē.    2. Moz. 9:15,16.
18. Tad nu viņš apžēlojās, par ko tas grib, un apcietina, ko tas grib.
19. Tu nu gan uz mani sacīsi: ko tad viņš vēl rāj? Jo kas viņa prātam var pretī turēties?
20. Bet, ak cilvēciņ! kas tu tāds esi, ka tu gribi ar Dievu tiesāties? Vaj kāds darbs uz savu meisteri saka: kam tu mani tādu esi taisijis?   Jes. 45:9.
21. Vaj tad podniekam nav vara pār mālu, no tās pašas pītes taisīt citu trauku godam un citu negodam?    Jerem. 18:6, 2. Tim. 2:20.
22. Bet nu Dievs, gribēdams dusmību parādīt un savu spēku zināmu darīt, ar lielu lēnprātību ir panesis tos dusmības traukus, sataisītus uz pazušanu,
23. Un ka tas savas godības bagātību parādītu pie tiem žēlastības traukiem, ko viņš iepriekšā ir sataisijis uz godību.
24. Tādus viņš arī mūs ir aicinājis, ne vien no Jūdiem, bet arī no pagāniem.
25. It kā viņš arī pie Ozejas saka: es tos saukšu par saviem ļaudīm, kas mani ļaudis nebija, un par savu mīļo, kas man mīļa nebija;  Oz (Hoz.) 2:23, 1. Pēt. 2:10.
26. Un notiks tanī vietā, kur uz tiem tika sacīts: Jūs neesat mani ļaudis! tur tie taps saukti tā dzīvā Dieva bērni.  Oz (Hoz.) 1:10 (2:1 /1965.g.)
27. Un Ezaija (Jesaja) izsauc pār Izraēli: ja Izraēla bērnu skaits būtu kā jūras smiltis, tomēr tikai atlikums taps izglābts.
28. Jo viņš to vārdu piepilda un pasteidz iekš taisnības; jo drīz tas Kungs to vārdu izdarīs virs zemes.
29. Un itin kā Ezaija ir papriekš sacijis: ja tas Kungs Cebaot mums nebūtu atlicinājis kādu sēklu, tad mēs būtum palikuši it kā Sodoma un līdzīgi Gomorai.   Jes. 1:9.
30. Ko nu lai sakam? Ka pagāni, kas pēc taisnības nedzinās, taisnību dabujuši, proti to taisnību no ticības;
31. Bet Izraēls, pēc taisnības bauslības dzīdamies, to taisnības bauslību nav panācis.
32. Kādēļ? tādēļ ka ne no ticības, bet it kā no bauslības darbiem (to meklēja); jo tie ir piedauzījušies pie tā piedauzīšanas akmiņa,
33. Itin kā ir rakstīts: redzi, es lieku Cianā piedauzīšanas akmini un apgrēcības klinti, un kas uz viņu tic, nepaliks kaunā.   Jes. 8:14, 28:16.

10. nodaļa
Taisnība un dzīvība no ticības; ticība no Dieva vārda sludināšanas.

1. Brāļi, mana sirds vēlēšanās un Dieva lūgšana par Izraēla bērniem ir, ka tie tiek pestīti.
2. Jo es tiem liecību domu, ka tie karsti dzenās pēc Dieva, bet bez saprašanas.
3. Jo nepazīdami Dieva taisnību un meklēdami uzcelt savu pašu taisnību, tie Dieva taisnībai nav paklausijuši.
4. Jo bauslības gals ir Kristus, par taisnību ikvienam, kas tic.
5. Jo Mozus raksta par to taisnību, kas nāk no bauslības: kurš cilvēks to dara, tas caur to dzīvos.
6. Bet tā taisnība, kas no ticības, saka tā: nesaki savā sirdī, kas uzkāps debesīs? proti Kristu novest zemē.   5. Mozus 30:12, 13.
7. Jeb: kas nokāps bezdibenī? proti Kristu no miroņiem atvest.
8. Bet ko tā saka? Tuvu pie tevis ir tas vārds, tavā mutē un tavā sirdī: proti tas ticības vārds, ko mēs pasludinājam.   5. Mozus 30:14.
9. Jo ja tu ar savu muti Jēzu apliecināsi par kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs viņu no miroņiem ir uzmodinājis, tad tu mūžīgi dzīvosi.
10. Jo ar sirdi tic uz taisnību un ar muti apliecina uz mūžīgu dzīvošanu.
11. Jo tas raksts saka: neviens, kas uz viņu tic, nepaliks kaunā.    Dāv. dz. 25:3, Jes. 28:16
12. Jo še nav starpības starp Jūdiem un Grieķiem, jo tas pats ir Kungs pār visiem, bagāts priekš visiem, kas viņu piesauc.
13. Jo ikviens, kas tā Kunga vārdu piesauks, taps izglābts.           Joēla 3:5, Ap.darb. 2:21.
14. Kā lai nu to piesauc, uz ko nav ticējuši? Bet kā lai tic, no kā nav dzirdējuši? Bet kā lai dzird bez sludinātāja?
15. Bet kā lai sludina, ja netop sūtīti? Itin kā ir rakstīts: cik jaukas ir to prieka vēstnešu kājas, kas sludina mieru, kas sludina labumu.   Jes. 52:7.
16. Bet ne visi tam evaņģeliumam bijuši paklausīgi; jo Ezaija saka: Kungs, kas tic mūsu sludināšanai?  Jes. 53:1, 2. Tes. 1:8, Jāņa 12:38.
17. Tad nu ticība ir no sludināšanas, un sludināšana caur Dieva vārdu.
18. Bet es saku: vaj tie nav dzirdējuši? Tiešām, viņu skaņa ir izgājusi pa visu zemi, un viņu vārdi līdz pasaules galam.
19. Bet es saku: vaj Izraēls to nav sapratis? Jau Mozus saka: es jūs kaitināt kaitināšu caur tautu, kas nav mana, caur ģeķīgu tautu es jūs tirināt tirināšu.  5. Mozus 32:21.
20. Bet Ezaija drīkst sacīt: es esmu atrasts no tiem, kas mani nav meklējuši, un esmu tiem parādijies, kas pēc manis nav vaicājuši.  Jes. 65:1.
21. Bet uz Izraēli viņš saka: visaugošu dienu savas rokas esmu izstiepis pār ļaudīm, kas neklausa, bet runā pretī.   Jes. 65:2.

11. nodaļa
Jūdi top iepriecināti, ka vēl taps izglābti. 1 - 4; pagāni pamācīti, lai nelielās, 17.

1. Tad nu es saku: vaj Dievs savus ļaudis ir atmetis? Ne maz ne! Jo es arīdzan esmu Izraēliets, no Ābraāma dzimuma, no Benjamina cilts.
2. Dievs nav vis atmetis savu tautu, ko viņš papriekš ir izredzējis. Jeb vaj jūs nezinat, ko tas raksts saka par Eliju, kā tas pie Dieva sūdz pret Izraēli sacīdams:
3. Kungs, tie tavus praviešus ir nokāvuši un tavus altārus apgāzuši, un es viens esmu atlicis, un tie meklē manu dzīvību.
4. Bet ko Dievs tam atbildēdams saka? Es sevim esmu atlicinājis septiņtūkstošus vīrus, kas ceļus nav locijuši Baāla priekšā.
5. Tad nu aridzan tāpat šinī laikā viens atlikums pēc žēlīgas izredzēšanas ir atlicis.
6. Bet ja tas ir caur žēlastību, tad tas vairs nav darbu nopelns; citādi žēlastība nav vairs žēlastība. Bet ja tas ir no darbiem, tad tā nav žēlastība; citādi nopelns nav vairs nopelns.
7. Ko tad nu? Ko Izraēls meklē, to viņš nav dabujis; tie izredzētie gan to ir dabujuši, bet tie citi ir apcietinājušies,
8. Itin kā ir rakstīts: Dievs tiem ir devis grūta miega garu, acis, ka tie neredz, un ausis, ka tie nedzird, līdz šai dienai.
9. Un Dāvids saka: lai viņu galds viņiem paliek par valgu, par slazdu un par piedauzīšanu un par atmaksu!
10. Viņu acis lai top aptumšotas, ka neredz, un loki viņu muguru vienumēr!
11. Tad nu es saku: vaj viņi tapēc piedauzijušies, lai kristu? nebūt ne! Bet caur viņu kritumu pagāniem pestīšana notikusi, viņiem par paskubināšanu, šiem dzīties pakaļ.
12. Bet ja viņu kritums pasaulei ir bagātība un viņu trūkums pagāniem bagātība, cik vairāk viņu pilnums?
13. Jo es uz jums pagāniem runāju: pagānu apustulis būdams, es savu amatu gribu godāt,
14. Vaj es jele tos, kas ir mana miesa, varētu paskubināt un kādus no tiem izglābt.
15. Jo ja viņu atmešana ir pasaules salīdzināšana, kas tad būs viņu pieņemšana, ja ne dzīvība no miroņiem?
16. Un ja tie (mīklas) pirmaji ir svēti, tad arī (visa) tā mīkla, un ja tā sakne svēta, tad arī tie zari.
17. Ja nu kādi no tiem zariem ir nolauzti, un tu, meža eljes koks būdams, tiem esi uzpotēts un pie tā eljes koka saknes un taukuma daļu esi dabujis,
18. Tad nelielies pret tiem zariem; bet ja tu pret tiem lielīsies, tad zini: tu nenesi to sakni, bet tā sakne nes tevi.
19. Tu nu sacīsi: tie zari ir nolauzti, ka es taptu iepotēts.
20. Gan labi; tie ir nolauzti neticības dēļ, un tu stāvi caur ticību: nelielies, bet bīsties!
21. Jo ja Dievs tos īstos zarus nav saudzējis, tad viņš tevi gan arī nesaudzēs!
22. Tad redzi nu Dieva laipnību un bardzību! To bardzību pie tiem, kas ir krituši, bet to laipnību pie tevis, ja tu iekš tās laipnības paliksi; citādi tu aridzan tapsi izcirsts.
23. Un viņi, ja tie neticībā nepaliks, arī taps iepotēti. Jo Dievs ir spēcīgs, viņus atkal iepotēt.
24. Jo ja tu no tā eljes koka, kas pēc savas dabas mežā audzis, esi izcirsts un pret savu dabu esi iepotēts labā eljes kokā, cik vairāk tie, kas jau pēc savas dabas tādi, savā paša eljes kokā taps iepotēti!
25. Jo es negribu, brāļi, jums slēpt šo noslēpumu, (lai jūs neliekaties paši gudri esoši), ka Izraēlim pa daļai apcietināšana ir notikusi, tiekams tas pagānu pilnums būs iegājis,
26. Un tā viss Izraēls taps izglābts, itin kā ir rakstīts: Pestītājs nāks no Ciānas un nogriezīs bezdievīgo būšanu no Jēkaba.
27. Un šī ir mana derība ar tiem, kad es viņu grekus atņemšu.
28. Tad pēc evaņģeliuma tie gan ir ienaidnieki jūsu dēļ; bet pēc tās izredzēšanas tie ir mīļi to tēvu dēļ.
29. Jo Dievam nav žēl savu žēlastības dāvanu un savas aicināšanas.
30. Jo itin kā jūs aridzan citkārt Dievam bijāt neklausīgi, bet tagad caur viņu neklausīšanu esat apžēloti,
31. Tāpat arī šie tagad bijuši neklausīgi, lai caur to apžēlošanu, kas jums ir notikusi, arī viņi top apžēloti.
32. Jo Dievs visus ir saslēdzis nepaklausībā, ka lai viņš par visiem apžēlotos.
33. Ak Dieva bagātības un gudrības un atzīšanas dziļums! Cik neizmanāmas ir viņa tiesas un neizdibinājami viņa ceļi!
34. Jo kas ir atzinis tā Kunga prātu? Jeb kas ir bijis viņam padoma devējs?
35. Jeb kas viņam papriekš devis, ka tam taptu atmaksāts?
36. Jo no viņa un caur viņu un uz viņu visas lietas. Viņam lai ir gods mūžīgi! Āmen.

12. nodaļa
Par kristīgu dzīvošanu.

1. Tapēc, brāļi, es jūs lūdzu caur Dieva apžēlošanām, ka jūs savas miesas nodotu par dzīvu, svētu un Dievam patīkamu upuri; tā lai ir jūsu prātīgā Dieva kalpošana.
2. Un nepaliekat šai pasaulei līdzīgi, bet pārvēršaties, savā prātā atjaunodamies, ka jūs varat pārbaudīt, kas ir tas labais un patīkamais un pilnīgais Dieva prāts.
3. Jo caur to žēlastību, kas man ir dota, es ikvienam jūsu starpā saku, ka nevienam nebūs pārgudram būt vairāk, ne kā tam pieklājās gudram būt; bet ka tam būs prātīgi gudram būt, kā kuram Dievs ir izdalijis ticības mēru.
4. Jo itin kā mums vienā miesā ir daudz locekļu, bet visiem tiem locekļiem nav vienāds darbs;
5. Tāpat mēs daudzi esam viena miesa iekš Kristus, bet savā starpā mēs esam cits cita locekļi.
6. Un mums ir dažādas dāvanas pēc tās žēlastības; kas mums dota.
7. Ja kam ir praviešu mācība, lai tā saietās ar ticību; ja kam kāds amats, tas lai paliek tai amatā; ja kas māca tas lai paliek tai mācīšanā;
8. Ja kas pamāca, tas lai paliek tai pamācīšanā; kas ko dod, lai to dara iekš vientiesības; kas valda, lai to dara rūpīgi; kas apžēlojās, lai to dara ar prieku.
9. Mīlestība lai ir bezviltīga; ienīstat ļaunu, pieķeraties labam.
10. Lai brāļu mīlestība jūsu starpā ir sirsnīga, un godu dodot nākat viens otram pretī.
11. Neesiet kūtri iekš tā, kas jums jādara; esiet dedzīgi garā, kalpojiet tam Kungam.
12. Esiet priecīgi cerībā, pacietīgi bēdās, pastāvīgi lūgšanās.
13. Nāciet palīgā tiem svētiem viņu vaijadzībās; dodiet labprāt mājas vietu.
14. Svētijiet tos, kas jūs vaijā, svētijiet un nelādiet.
15. Līgsmojaties ar līgsmiem un raudiet ar tiem, kas raud.
16. Esiet savā starpā vienprātīgi, nedzīdamies pēc augstām lietām, bet turēdamies pazemīgi.
17. Neliekaties paši gudri esoši; neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu, turaities pa godam visu cilvēku priekšā.
18. Ja tas var būt, no savas puses turait mieru ar visiem cilvēkiem.
19. Neatriebjaties paši, mīļie, bet dodiet vietu Dieva dusmībai. Jo ir rakstīts: Man pieder atriebšana! Es atmaksāšu, saka tas Kungs.
20. Tad nu, ja tavs ienaidnieks ir izsalcis, tad ēdini to; ja tas izslāpis, tad dzirdini to. Jo to darīdams tu kvēlainas ogles sakrāsi uz viņa galvu.
21. Ļaunums lai tevi neuzvār, bet uzvāri tu ļaunumu ar labumu.

13. nodaļa
Lai valdībai klausa, 1; un lai godīgi dzīvo, 13.

1. Ikviens lai ir paklausīgs tām valdīšanām, kam tā vara; jo nekādas valdīšanas nav kā vien no Dieva, un kur valdīšanas ir, tur tās no Dieva ir ieceltas.
2. Tad nu, kas valdīšanai turās pretī, tas turās pretī Dieva likumam. Bet kas pretī turās, tie dabūs savu sodu.
3. Jo valdnieki nav bijājami labiem darbiem, bet ļauniem; ja tu negribi no valdīšanas bīties, tad dari labu, tad tev būs teikšana no viņas.
4. Jo tā ir Dieva kalpone tev par labu; bet ja tu ļaunu dari, tad bīsties, jo tā zobinu nenes velti, jo tā ir Dieva kalpone, atriebēja ļaundarītajam par sodību.
5. Tapēc vaijaga paklausīt ne vien sodības dēļ, bet arī zinamas sirds dēļ.
6. Tapēc dodat arī meslus (nodokļus). Jo tie ir Dieva sulaiņi, šo savu amatu kopdami.
7. Tad nu dodiet ikvienam, kas tam nākās: meslus, kam mesli nākās; muitu, kam muita nākās; bijāšanu, kam bijāšana nākās; godu, kam gods nākās.
8. Neesiet nevienam neko parādā, kā vien ka jūs cits citu mīlējaties; jo kas otru mīlē, tas bauslību ir piepildijis.
9. Jo tas bauslis: tev nebūs laulību pārkāpt, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, tev nebūs nepatiesu liecību dot, tev nebūs iekārot, un ja vēl ir cits bauslis, tas šinī vārdā top saņemts, proti tanī: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.
10. Mīlestība tuvākam ļauna nedara; tad nu mīlestība ir bauslības piepildīšana.
11. Un to dariet, zinādami to laiku, ka tagad mums ir tā stunda celties no miega; jo tagadiņ mūsu pestīšana ir tuvāka, ne kā kad mēs palikām ticīgi.
12. Nakts ir pagājusi un diena tuvu nākusi, tad lai noliekam tumsības darbus un lai apvelkam gaismas ierotšus.
13. Lai it kā dienā godīgi staigājam, ne rīšanā un plītēšanā, ne guļās un nešķīstībā, ne bāršanā un ienaidībā.
14. Bet apvelciet to Kungu Jēzu Kristu un nekopiet miesu uz kārībām.

14. nodaļa
Kā tie, kas stipri ticībā, pret tiem lai turās, kas vāji ticībā.

1. Pieņemiet to, kas ir vājš ticībā, viņa prātu nesajaukdami.
2. Jo cits tic, ka visu var ēst, bet kas ir vājš, tas ēd dārza augļus.
3. Kas ēd, tas lai nenicina to, kas neēd; un kas neēd, tas lai netiesā to, kas ēd; jo Dievs viņu ir pieņēmis.
4. Kas tu tāds esi, ka tu cita kalpu tiesā? Viņš stāv, vaj krīt savam paša Kungam; bet viņš taps pacelts, jo Dievs ir spēcīgs, viņu pacelt.
5. Dažs cienī vienu dienu vairāk ne kā otru, bet dažs visas dienas cienī vienādi; ikviens par to lai pats savā prātā zinās.
6. Kas kādu dienu cienī, tas to cienī tam Kungam; un kas to dienu necienī, tas to necienī tam Kungam. Kas ēd, tas ēd tam Kungam, jo viņš pateic Dievam; un kas neēd, tas neēd tam Kungam, un pateic Dievam.
7. Jo neviens mūsu starpā nedzīvo sev pašam, un neviens nemirst sev pašam.
8. Jo kad dzīvojam, tad dzīvojam tam Kungam; kad mirstam, tad mirstam tam Kungam. Tapēc vaj dzīvojam, vaj mirstam, mēs piederam tam Kungam.
9. Jo tādēļ Kristus arī miris un augšāmcēlies un atkal dzīvs tapis, ka tas būtu Kungs par mirušiem un dzīviem.
10. Bet tu, ko tu tiesā savu brāli? Jeb arī tu, ko tu nicini savu brāli? Jo mums visiem būs jāstājas priekš Kristus soģa krēsla.
11. Jo ir rakstīts: Es dzīvoju, saka tas Kungs: manā priekšā visi ceļi locīsies, un ikviena mēle teiks Dievu.
12. Tad nu ikviens no mums pats par sevi dos atbildēšanu Dievam.
13. Tapēc lai mēs cits citu vairs netiesājam, bet to tiesājiet jo vairāk, ka neviens savam brālim neliek piedauzīties, nedz tam dod apgrēcību.
14. Es zinu un atzīstu tiešām iekš tā Kunga Jēzus, ka neviena lieta no sevis nav nešķīsta; bet tam vien, bet tam vien, kas to par nešķīstu tura, tam tā ir nešķīsta.
15. Bet ja tavs brālis ēdiena dēļ noskumst, tad tu vairs nestaigā pēc mīlestības. Nesamaitā ar savu ēdienu to, par ko Kristus ir miris.
16. Tad nu lai jūsu labums netop zaimots,
17. Jo Dieva valstība nav ēdiens un dzēriens, bet taisnība un miers un prieks iekš Svēta Gara.
18. Jo kas šinīs lietās Kristum kalpo, tas ir Dievam patīkams un cilvēkiem pieņemīgs.
19. Tādēļ lai pēc tā dzenamies, kas der mieram un uztaisīšanai jūsu starpā.
20. Neposti Dieva darbu ēdiena dēļ. Visas lietas gan ir šķīstas, bet tās ir nelabas tam cilvēkam, kas ēd un piedauzās.
21. Labāki ir, gaļas neēst un vīna nedzert, nekā to darīt, pie kā tavs brālis piedauzās, jeb apgrēcinājās, jeb (ticībā) top vājš.
22. Ja tevim ir ticība, tad lai tā ir tev pašam Dieva priekšā. Svētīgs ir tas, kas sevi pašu netiesā iekš tā, ko viņš tura par labu.
23. Bet kam ēdot prāts šaubās, tas ir pazudināts, jo tas nenāk no ticības; bet viss, kas nav no ticības, tas ir grēks.

15. nodaļa
Jūdi un pagāni Kristus dēļ lai viens otru mīlē un godā, 1; par apustuļa amatu, 14; un ceļiem, 22.

1. Bet mums, kas esam stipri, pienākās panest nestipro vājības un nevis sev pašiem būt pa prātam.
2. Jo ikviens no mums lai savam tuvākam ir pa prātam uz labu un par uztaisīšanu.
3. Jo arī Kristus nav sev pašam bijis pa prātam, bet kā stāv rakstīts: tavu nievātāju nievāšanas man ir uzkritušas.
4. Jo viss, kas ir papriekš rakstīts, tas mums papriekš rakstīts par mācību, lai mums cerība būtu caur paciešanu un Dieva rakstu iepriecināšanu.
5. Bet lai tas paciešanas un iepriecināšanas Dievs jums dod vienādu prātu jūsu starpā pēc Kristus Jēzus,
6. Ka jūs vienprātīgi vienā mutē varat pagodināt Dievu un mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvu.
7. Tapēc uzņematies cits citu, itin kā arī Kristus jūs ir uzņēmis Dievam par godu.
8. Un es saku, ka Jēzus Kristus ir palicis par apgraizīšanas kalpu Dieva patiesības labad, ka viņš apstiprinātu to tēvu apsolīšanas;
9. Un ka pagāni Dievu slavētu par to žēlastību, tā kā ir rakstīts: tapēc es tevi gribu teikt starp pagāniem un tavam vārdam dziedāt.  Ps. 18:50
10. Un atkal tas saka: priecājaties, jūs pagāni, līdz ar viņa ļaudīm.           5. Mozus 32:43
11. Un atkal: slavējat to Kungu, visi pagāni, un teiciet viņu, visas tautas.
12. Un atkal Ezaija saka: tur būs Izajus sakne, un kas celsies valdīt pār pagāniem; uz to pagāni cerēs.  Jes. 11:10
13. Bet tas cerības Dievs lai jūs piepilda ar visu prieku un mieru iekš ticības, ka varat būt bagāti iekš cerības caur Svēta Gara spēku.
14. Tomēr, mani brāļi, es pats arīdzan no jums gan zinu, ka arī jūs paši esat pilni labprātības, piepildīti ar visu atdzīšanu, ka jūs varat cits citu paskubināt.
15. Bet vietām jums, mani brāļi, drošāki esmu rakstijis, jums atgādinādams caur to žēlastību, kas man ir dota no Dieva,
16. Lai es esmu Jēzus Kristus kalps pie pagāniem, strādādams to svēto Dieva evaņģeliuma darbu, lai pagāni paliek par patīkamu upuri, kas svētīts caur Svēto Garu.
17. Tad nu man Dievam kalpojot ir ko teikties iekš Kristus Jēzus.
18. Jo es neiedrošināšos ko runāt, ko Kristus pagānu paklausības labad caur mani nav strādājis ar vārdiem un darbiem,
19. Caur zīmju un brīnumu spēku, caur Dieva Gara spēku, tā ka es Kristus evaņģeliumu esmu izpaudis no Jeruzalemes visapkārt līdz Illirijai,
20. Un tā no sirds darbojies, evaņģeliumu pasludināt, kur Kristus vārds vēl netapa piesaukts, ka es to namu neuzceltu uz cita pamatu;
21. Bet itin kā ir rakstīts: kam no tā nav sludināts, tie redzēs; un kas nav dzirdējuši, tie dabūs zināt.   Jes. 52:15.
22. Tapēc es arī daudzreiz esmu aizkavēts pie jums nākt.
23. Bet kad tagad šinīs zemēs man vairs nav vietas, un man jau no daudz gadiem gribās pie jums nākt,
24. Tad es uz Spāniju iedams pie jums nākšu; jo es ceru, ka pārstaigādams jūs redzēšu, un no jums uz turieni tapšu pavadīts, kad es papriekš maķenīt ar jums būšu papriecājies.
25. Bet tagadīn es iemu uz Jeruzalemi, tiem svētiem palīdzību nesdams.
26. Jo Maķedonijai un Akajai ir paticis, kādas dāvanas samest priekš tiem nabagiem, kas ir starp tiem svētiem Jeruzalemē,
27. Jo tiem tā ir paticis; tie ir arīdzan viņu parādnieki. Jo ja pagāni pie viņu garīgām dāvanām daļu ir dabujuši, tad arī šiem pienākās ar tām laicīgām viņiem kalpot.
28. Tad to pabeidzis un šo augli tiem apzieģelējis es noiešu caur jums uz Spāniju.
29. Un es zinu, ka es pie jums nākdams ar pilnu Kristus evaņģeliuma svētību nākšu.
30. Bet es jūs lūdzu, brāļi, caur mūsu Kungu Jēzu Kristu un caur tā Gara mīlestību, ka jūs līdz ar mani cīnaties, par mani Dievu lūgdami,
31. Lai es topu izglābts no tiem neticīgiem Jūdejā, un lai šī mana kalpošana, kas Jeruzalemes labad notiek, tiem svētiem būtu patīkama,
32. Ka es pēc Dieva prāta ar prieku varu nākt pie jums un līdz ar jums atspirdzinājos.
33. Un tas miera Dievs lai ir ar jums visiem. Āmen.

16. nodaļa
Sveicināšanas; lai sargās no viltīgiem mācītajiem.

1. Vēl es jums pavēlu Viebu, mūsu māsu, kas ir draudzes kalpone Ķenkrejā,
2. Ka jūs to uzņemat iekš tā Kunga, kā tiem svētiem pieklājās, un tai palīdzat, kurā lietā tai ko no jums vaijadzēs: jo tā arīdzan palīdzīga bijusi daudziem, arī man pašam.
3. Sveicinājiet Priskilu un Akilu, manus darba biedrus iekš Kristus Jēzus;
4. Tie par manu dzīvību ir nolikuši savu pašu kaklu, - tiem ne vien es pateicu, bet arīdzan visas draudzes no pagāniem;
5. Arī to draudzi viņu namā. Sveicinājiet Epenetu, manu mīļo, kas no Āzijas tas pirmais pie Kristus ir griezies.
6. Sveicinājiet Mariju, kas par mums daudz ir pūlējusies.
7. Sveicinājiet Androniku un Juniju, manus radus un cietuma biedrus, kas pie tiem apustuļiem ir cienīti, un jau priekš manis ir bijuši iekš Kristus.
8. Sveicinājiet Ampliju, manu mīļo iekš tā Kunga.
9. Sveicinājiet Urbanu, mūsu darba biedri iekš Kristus un Staķiju, manu mīļo.
10. Sveicinājiet Apellu, kas uzticīgs iekš Kristus; sveicinājiet tos, kas ir no Aristobula saimes;
11. Sveicinājiet Erodionu, manu radinieku. Sveicinājiet tos, kas no Narcisa saimes ir iekš tā Kunga.
12. Sveicinājiet Trivenu un Trivosu, kas strādā iekš tā Kunga. Sveicinājiet Persidu, to mīļo, kas daudz ir strādājusi iekš tā Kunga.
13. Sveicinājiet Rufu, to izredzēto iekš tā Kunga, un viņa un manu māti.
14. Sveicinājiet Asinkritu un Flegontu, Patrobu, Ermeni un tos brāļus, kas pie tiem iraid.
15. Sveicinājiet Filologu un Juliju, Nereu un viņa māsu un Olimpu un visus svētos, kas pie tiem iraid.
16. Sveicinājiet cits citu ar svētu skūpstīšanu. Visas Kristus draudzes jūs sveicina.
17. Bet es jūs pamācu, brāļi, sargājaties no tiem, kas šķelšanas un apgrēcības ceļ pret to mācību, ko jūs esat mācijušies, un atkāpjaties no tiem.
18. Jo tie tādi nekalpo mūsu Kungam Jēzum Kristum, bet savam pašu vēderam, un caur laipnīgām runām un saldiem vārdiem tie pieviļ vientiesīgas sirdis.
19. Jo jūsu paklausība ir izpaudusies pie visiem, tapēc es par jums priecājos; bet es gribu, ka jūs esat gudri uz labu, bet nejēgas uz ļaunu.
20. Bet tas miera Dievs samīs sātanu apakš jūsu kājām īsā laikā. Mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastība lai ir ar jums. Āmen.
21. Timoteus, mans darba biedris, un Lucijus un Jazons un Sozipaters, mani radi, jūs sveicina.    Ap.d. 13:1, 16:1, 17:5, 20:4
22. Es Tercijus, kas šo grāmatu esmu rakstijis, jūs sveicinu iekš tā Kunga.
23. Gajus, mans un visas draudzes nama tēvs, jūs sveicina; Erasts, pilsētas mantas valdnieks, un Kvartus, tas brālis, jūs sveicina.
24. Mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastība lai ir ar jums visiem. Āmen.
25. Bet tam, kas jūs spēj stiprināt pēc mana evaņģeliuma un Jēzus Kristus sludināšanas, pēc tā noslēpuma parādīšanas, kas no mūžīgiem laikiem nav bijis dzirdēts,
26. Bet tagadīņ zinams darīts un caur praviešu rakstiem pēc tā mūžīgā Dieva pavēlēšanas ir sludināts visiem pagāniem, lai šie ticībai paklausa,
27. Tam vienam gudram Dievam lai ir gods mūžīgi caur Jēzu Kristu. Āmen.

◇