1 Grāmata Korintiešiem

SV. APUSTUĻA PĀVILA PIRMĀ GRĀMATA KORINTIEŠIEM

1. nodaļa
Lai draudze tur mieru un vienādu mācību, 10; Kristus krusts, 21.

1. Pāvils, caur Dieva prātu aicināts par Jēzus Kristus apustuli, un Sostens, tas brālis,
2. Tai Dieva draudzei, kas ir Korintū, tiem iekš Kristus Jēzus svētītiem, tiem aicinātiem svētiem, un visiem, kas mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdu piesauc kaut kurā vietā, tā pie viņiem, kā pie mums.
3. Žēlastība lai ir jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un no tā Kunga Jēzus Kristus.
4. Es savam Dievam arvienu pateicu par jums Dieva žēlastības dēļ, kas jums ir dota iekš Kristus Jēzus,
5. Ka jūs iekš viņa bagāti esat darīti visās lietās, ikvienā mācībā un ikvienā atzīšanā,
6. Tā kā Kristus liecība ir apstiprināta jūsu starpā,
7. Un ka nekādas dāvanas jums netrūkst, kas gaidiet uz mūsu Kunga Jēzus Kristus parādīšanos.
8. Tas jūs arī apstiprinās līdz galam, ka esat bezvainīgi mūsu Kunga Jēzus Kristus dienā.
9. Dievs ir uzticīgs, caur ko jūs esat aicināti pie viņa Dēla Jēzus Kristus, mūsu Kunga, biedrības.
10. Bet es jūs pamācu, brāļi, caur mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdu, lai jums visiem ir vienāda valoda, un lai nav jūsu starpā nekādas šķelšanās, bet lai jūs esat pilnīgi vienādā prātā un vienādā padomā.
11. Jo caur tiem, kas ir Kloes namā, man ir stāstīts par jums, mani brāļi, ka jūsu starpā esot strīdus.
12. Bet es runāju par to, ka ikviens no jums saka: es esmu Pāvila, bet es Apollus, bet es Ķevasa (Kēfas), bet es Kristus māceklis.
13. Vaj tad Kristus ir dalīts? Vaj Pāvils par jums krustā sists? jeb vaj jūs esat kristīti uz Pāvila vārdu?
14. Es Dievam pateicu, ka es nevienu no jums neesmu kristījis, kā tikai Krispu un Gaju,
15. Lai jēl neviens nesaka, ka esmu kristījis uz savu vārdu.
16. Bet arī Steppiņa namu es esmu kristījis. Bez tiem nezinu, vaj citu kādu esmu kristījis.
 17. Jo Kristus mani nav sūtījis kristīt, bet evaņģeliumu sludināt, ne ar gudriem vārdiem, lai Kristus krusts netop iznīcināts.
18. Jo tas vārds no tā krusta ir ģeķība tiem, kas pazūd, bet mums, kas topam izglābti, tas ir Dieva spēks.
19. Jo ir rakstīts: Es samaitāšu gudrību gudriem un iznīcināšu prātu prātīgiem.
20. Kur tie gudrie? Kur tie rakstu mācītāji? Kur tie šī laika zinātnieki? Vaj šīs pasaules gudrību Dievs nav darījis par ģeķību?
21. Jo kad pasaule caur savu gudrību Dievu neatzina Dieva gudrībā, tad Dievam ir paticis, caur ģeķīgu sludināšanu ticīgos darīt svētus.
22. Jo Jūdi prasa zīmes un Grieķi meklē gudrību.
23. Bet mēs sludinājam Kristu, to krustā sisto, kas Jūdiem apgrēcība un Grieķiem ģeķība;
24. Bet tiem aicinātiem, tā Jūdiem kā Grieķiem, mēs sludinājam Kristu kā Dieva spēku un Dieva gudrību.
25. Jo Dieva ģeķība ir gudrāka ne kā cilvēki, un Dieva nespēcība spēcīgāka ne kā cilvēki.
26. Jo raugait, brāļi, savu aicināšanu, ka nav daudz gudru pēc miesas, ne daudz spēcīgu, ne daudz no augstas dzimtas;
27. Bet kas ģeķīgs pasaulei, to Dievs ir izredzējis, ka viņš tos gudros liktu kaunā, un kas nespēcīgs pasaulei, to Dievs ir izredzējis, ka viņš tos spēcīgos liktu kaunā,
28. Un kas necienīgs pasaulei un pulgots, un kas nav nekas, to Dievs ir izredzējis, ka viņš iznīcinātu to, kas ir kas,
29. Lai neviena miesa viņa priekšā nelielās.
30. Bet no viņa jūs esat iekš Kristus Jēzus, kas mums no Dieva ir dots par gudrību un taisnību un svētudarīšanu un pestīšanu.
31. Tā kā ir rakstīts: kas lielās, lai lielās iekš tā Kunga.

2. nodaļa
Evņģeliuma mācība lai parādās Garā un spēkā; Miesīgs cilvēks svēto gudrību nesaprot.

1. Un pie jums nākdams, brāļi, es nenācu ar augstu valodu vaj gudrību, jums Dieva liecību pasludinādams.
2. Jo nedomāju, ka es jūsu starpā ko zinot, kā vien Jēzu Kristu un to pašu krustā sistu.
3. Un es biju pie jums vājībā un bijāšanā un lielā drebēšanā.
4. Un mana valoda un mana sludināšana nebija iekš mīkstiem cilvēku gudrības vārdiem, bet iekš Gara un spēka parādīšanas,
5. Lai jūsu ticība nebūtu iekš cilvēku gudrības, bet iekš Dieva spēka.
6. Bet mēs sludinājam, kas gan gudrība pie tiem pilnīgiem, bet kas nav gudrība pie šīs pasaules, nedz pie šīs pasaules valdniekiem, kas iznīkst;
7. Bet mēs sludinājam Dieva gudrību noslēpumā, to apslēpto, ko Dievs priekš pasaules laikiem ir nolēmis mums par godību.
8. To neviens no šīs pasaules virsniekiem nav atzinis; jo, ja tie to būtu atzinuši, tad tie to godības Kungu nebūtu krustā situši.
9. Bet itin kā ir rakstīts: Ko acs nav redzējusi, un auss nav dzirdējusi, un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sataisījis tiem, kas viņu mīļo.
10. Bet mums Dievs to ir parādījis caur savu Garu; jo tas Gars izmana visas lietas, ir Dieva dziļumus.
11. Jo kurš cilvēks zin, kas ir iekš cilvēka, kā vien cilvēka gars, kas iekš tā ir? Tāpat arīdzan neviens nezin, kas ir iekš Dieva, kā vien Dieva Gars.
12. Bet mēs neesam dabūjuši pasaules garu, bet to Garu, kas ir no Dieva, lai zinam, ko Dievs mums ir dāvinājis.
13. To mēs arī nerunājam ar vārdiem, ko cilvēku gudrība māca, bet ar vārdiem, ko Svētais Gars māca, garīgas lietas garīgi apspriezdami.
14. Bet miesīgs cilvēks nesaņem, kas ir no Dieva Gara, jo tas viņam ir ģeķība, un viņš to nevar saprast, jo tas ir garīgi apspriežams.
15. Bet tas garīgais cilvēks visas lietas prot apspriest, bet par viņu neviens neprot spriest.
16. Jo kas ir atzinis tā Kunga prātu, ka tas viņu pamācītu? Bet mums ir Kristus prāts.

3. nodaļa
Lai nestrīdās; mācītāji ir Dieva kalpi un strādnieki; Kristus ir tas pamats.

1. Un, brāļi, es nevarēju ar jums runāt kā ar garīgiem, bet kā ar miesīgiem, kā ar nejēgām iekš Kristus.
2. Es jūs esmu dzirdinājis ar pienu un ne ar barību, jo jūs vēl nespējāt; bet arī tagadiņ jūs vēl nespējiet.
3. Jo jūs vēl esat miesīgi: jo kamēr jūsu starpā ir ienaids un strīdus un šķelšanās, vaj jūs neesat miesīgi un vaj nestaigājat pēc cilvēku kārtas?
4. Jo kad cits saka: es turos pie Pāvila, un cits: es pie Apollus, vaj jūs neesat miesīgi?
5. Kas tad ir Pāvils, un kas ir Apollus? Tie ir kalpi vien, caur kuriem jūs esat palikuši ticīgi, un tā, kā tas Kungs ikvienam ir devis.
6. Es esmu dēstījis, Apollus ir slacinājis; bet Dievs ir audzinājis.
7. Tad nu nedz tas dēstītājs ir kas, nedz tas slacinātājs, bet Dievs, kas audzina.
8. Un tas dēstītājs un tas slacinātājs ir vis viens; bet ikkatrs dabūs savu īpašu algu, pēc sava īpaša darba.
9. Jo mēs esam Dieva darba biedri, jūs esat Dieva aramais tīrums, Dieva ēka.
10. Pēc tās Dieva žēlastības, kas man ir dota, es kā gudrs nama taisītājs esmu licis pamatu, un cits uz tā uztaisa ēku; - bet ikvienam būs pielūkot, kā viņš to ēku uztaisa.
11. Jo citu pamatu neviens nevar likt pār to, kas ir likts, proti Jēzus, tas Kristus.
12. Bet ja kas uz šo pamatu uzceļ zeltu, sudrabu, dārgus akmiņus, kokus, sienu, salmus,
13. Tad ikviena darbs taps redzams, jo tā diena to atklās, - tāpēc, ka šī ugunī parādīsies; un kāds ikkatra darbs ir, to uguns pārbaudīs.
14. Ja kāda darbs paliek, ko tas tur virsū uzcēlis, tas dabūs algu.
15. Ja kāda darbs sadegs, tam būs jācieš, bet viņš pats taps izglābts, tomēr kā caur uguni.
16. Vaj nezinat, ka jūs esat Dieva nams, un ka Dieva Gars iekš jums mājo?
17. Ja kas Dieva namu samaitā, to Dievs samaitās; jo Dieva nams ir svēts, un jūs tas esat.
18. Lai neviens nepieviļās. Ja kam jūsu starpā šķiet, ka viņš gudrs šinī pasaulē, tas lai top ģeķis, lai kļūst gudrs.
19. Jo šīs pasaules gudrība ir ģeķība pie Dieva, jo ir rakstīts: viņš satver gudros viņu viltībā.
20. Un atkal: tas Kungs pazīst gudro domas, ka tās nelietīgas.
21. Tad nu neviens lai nelielās ar cilvēkiem. Jo viss jums pieder,
22. Lai Pāvils, lai Apollus, lai Ķevas (Kēfa), lai pasaule, lai dzīvība, lai nāve, lai klātesošas lietas, lai nākamās, - viss jums pieder;
23. Bet jūs Kristum, bet Kristus Dievam.

4. nodaļa
Par mācītājiem.

1. Par tādiem lai ikviens cilvēks mūs tura: par Kristus kalpiem un par Dieva noslēpumu nama turētājiem.
2. Visnotaļ nu pie nama turētājiem meklē, ka tie top atrasti uzticīgi.
3. Bet tā man maza lieta, ka es no jums, jeb no cilvēku tiesas kļūstu tiesāts, un es arī pats sevi netiesāju.
4. Es gan nenieka neapzinos, bet tādēļ vēl neesmu taisnots; bet kas mani tiesā, ir tas Kungs.
5. Tad nu netiesājiet neko priekšlaikā, kamēr tas Kungs nāks, tas arī vedīs gaismā, kas apslēpts tumsībā, un darīs zināmus siržu padomus; un tad ikvienam sava teikšana būs no Dieva.
6. Bet to es esmu zīmējis, brāļi, uz sevi un uz Apollu jūsu labad, lai jūs mācaities pie mums, nebūt gudrāki pār to, kas ir rakstīts, lai jūs neviena dēļ neuzpūšaties cits pret citu.
7. Jo kas tevi cēlis pār citiem? Un kas tevim ir, ko neesi dabūjis? Bet ja tu arī esi dabūjis, ko tu lielies, it kā nebūtu dabūjis?
8. Jūs jau esat pieēduši, jau esat palikuši bagāti, bez mums jūs esat sākuši valdīt, un ak! kaut jūs valdītu, ka arī mēs varētum valdīt līdz ar jums.
9. Jo man šķiet, ka Dievs mūs apustuļus ir nolicis par pēdīgiem it kā nāvei nodotus; jo mēs esam palikuši kā par ērmiem pasaulei, tā eņģeļiem, kā cilvēkiem.
10. Mēs esam ģeķi Kristus dēļ, bet jūs prātīgi iekš Kristus; mēs vāji, bet jūs spēcīgi; jūs cienīgi, bet mēs nicināti.
11. Mēs līdz šai pašai stundai esam izsalkuši un noslāpuši un esam pliki un topam sisti un dzenāti.
12. Un darbojamies strādādami ar savām rokām; mēs topam lamāti, un svētījam; mēs topam vaijāti, un paciešamies;
13. Mēs topam zaimoti un lūdzam: mēs esam tapuši it kā mēsli pasaulē un visiem par noslauku līdz šim.
14. To nerakstu, jūs apkaunēdams, bet es jūs pamācu kā savus mīļos bērnus.
15. Jo jebšu jums būtu desmit tūkstoš pamācītāju iekš Kristus, tad tomēr jums nav daudz tēvu; jo es jūs esmu dzemdinājis iekš Kristus Jēzus caur evaņģeliumu.
16. Tāpēc jūs pamācu: dzenaties manim pakaļ.
17. Tādēļ jums esmu sūtījis Timoteu, kas ir mans mīļais un uzticīgais bērns iekš tā Kunga; tas jums atgādinās manus ceļus iekš Kristus, kā es visur visās draudzēs mācu.
18. Bet citi uzpūzdamies saka, ka es pie jums nenākšot.
19. Bet es drīz pie jums nākšu, ja tas Kungs gribēs, un redzēšu - ne to vārdus, kas uzpūtušies, bet viņu spēku.
20. Jo Dieva valstība nestāv vārdos, bet spēkā.
21. Ko jūs gribat? Vaj man pie jums būs nākt ar rīksti, vaj ar mīlestību un ar lepnu garu?

5. nodaļa
Pāvils vienu ļaundarītāju izslēdz no draudzes; lai tāds raugs nesaraudzē visu mīklu; no bezdievīgiem jāšķirās.
 
1. Visnotaļ dzird, ka maucība pie jums, un vēl tāda maucība, kādas nav ne pie pagāniem, ka kāds dzīvo ar sava tēva sievu.
2. Un jūs esat uzpūtušies un ne jo vairāk noskumuši, tā ka no jūsu vidus tas taptu izmests, kas tādu nedarbu darījis?
3. Jo pēc miesas gan klāt nebūdams, bet garā klāt būdams, es jau it kā klāt būdams esmu spriedis par to kas šo nedarbu tā darījis,
4. Ka mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā sanākam, jūs un mans gars ar mūsu Kunga Jēzus Kristus spēku,
5. Un to tādu nododam sātanam uz miesas samaitāšanas, lai gars top izglāpts tā Kunga Jēzus dienā.
6. Jūsu slava nav laba. Vaj nezinat, ka maz rauga saraudzē visu mīklu?
7. Tāpēc izmetat ārā to veco raugu, ka esat jauna mīkla, itin kā jūs esat neraudzēti; jo arī par mums mūsu lieldienas jērs ir upurēts, tas ir Kristus.
8. Tad lai svētkus turam ne ar veco raugu, nei ar blēdības un ļaunības raugu, bet ar skaidrības un patiesības neraudzētām maizēm.
9. Es jums esmu rakstījis savā grāmatā, lai nebiedrojaties ar mauciniekiem.
10. Tomēr es to nesaku pavisam no tiem mauciniekiem šinī pasaulē, vaj no plēsējiem vaj laupītājiem vaj elku dievīgiem; citādi jums no pasaules būtu jaiziet.
11. Bet nu es jums esmu rakstījis, lai jūs ar tiem nepinaties, ja kāds, kas saucās par brāli, ir maucinieks vaj plēsējs vaj elka dievīgs vaj zaimotājs vaj dzērājs vaj laupītājs, ka jums ar tādu nebūs ne ēst.
12. Jo ko man būs sodīt tos, kas ir ārā, un jūs nesodait tos, kas ir iekšā?
13. Bet tos, kas ir ārā, Dievs sodīs. Izmetiet ārā to ļauno no sava pašu vidus.

6. nodaļa
Par tiesāšanos priekš pagānu tiesnešiem; par nešķīstību.
 
1. Ja kam no jums kāda sūdzība ir pret citu kādu kā tas gan drīkst tiesāties priekš tiem netaisniem un ne priekš tiem svētiem?
2. Vaj jūs nezinat, ka tie svētie pasauli tiesās; un ja caur jums pasaule kļūst tiesāta, vaj tad jūs esat necienīgi, tās mazākās lietas tiesāt?
3. Vaj nezinat, ka mēs tiesāsim eņģeļus? kā ne jo vairāk laicīgas lietas?
4. Kad nu jums par laicīgām lietām jātiesājās: kas draudzē necienīti, tādus jūs ieceļat.
5. Es to saku jums par kaunu. Vaj tad jūsu starpā nav neviena gudra, neviena, kas varētu tiesu spriest starp saviem brāļiem?
6. Bet brālis iet ar brāli tiesāties, un tad vēl pie neticīgiem!
7. Jo tā jau ir vaina pie jums, ka jūs pavisam savā starpā tiesājaties; kādēļ jūs labāk neciešat netaisnību? Kādēļ jūs labāk neciešat pārestību?
8. Bet jūs darait netaisnību un darait pāri, un to vēl brāļiem.
9. Vaj nezinat, ka netaisnie Dieva valstību neiemantos? Nepieviļaties! Ne maucinieki, ne elkadievīgie, ne laulības pārkāpēji, ne kārīgie, ne tie, kas pie vīriem guļ,
10. Ne zagļi, ne plēsēji, ne dzērāji, ne zaimotāji, ne laupītāji Dieva valstību neiemantos. 11. Un kādi no jums bija tādi; bet jūs esat nomazgāti, bet jūs esat svēti darīti, bet jūs esat taisnoti iekš tā Kunga Jēzus vārda un iekš mūsu Dieva Gara.
12. Viss man ir brīv, bet ne viss der. Viss man ir brīv, bet nekam es nepadošos.
13. Barība vēderam, un vēders barībai, bet Dievs iznīcinās ir šo, ir to; bet miesa nav maucībai, bet tam Kungam, un tas Kungs miesai.
14. Bet Dievs ir to Kungu uzmodinājis ir mūs uzmodinājis caur savu spēku.
15. Vaj nezinat, ka jūsu miesas ir Kristus locekļi? vaj tad es ņemtu Kristus locekļus un darītu par maukas locekļiem? Ne mūžam.
16. Jeb vaj nezinat, ka tas, kas maukai pieķerās, ir viena miesa ar to? Jo viņš saka: tie divi būs viena miesa.
17. Bet kas tam Kungam pieķerās, tas ir viens gars ar to.
18. Bēgat no maucības! Visi grēki, ko cilvēks dara, ir ārpus miesas; bet kas maucību dara, tas grēko pie savas paša miesas.
19. Jeb vaj nezinat, ka jūsu miesa ir tā Svētā Gara dzīvoklis, kas ir iekš jums, ko jūs no Dieva esat dabūjuši, un jūs nepiederat sev pašiem?
20. Jo jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu godinājiet Dievu savā miesā un savā garā, kas pieder Dievam.

7. nodaļa
Par laulību; par meitām un atraitnēm; par neticīgu laulātu draugu; par precēšanos un neprecēšanos. 
 
1. Bet par to, ko jūs man esat rakstījuši, saku: cilvēkam ir labi, sievas neaizkart;
2. Bet lai maucība nenotiek, tad lai ikkatram ir sava sieva, un lai ikkatrai ir savs vīrs.
3. Vīrs sievai lai parāda pienākamu mīlestību; tā arīdzan sieva vīram.
4. Sievai nav vaļas par savu miesu, bet vīram; tā arī vīram nav vaļas par savu miesu, bet sievai.
5. Neatraujaties viens otram, kā tikai vienā prātā uz kādu laiku, lai jums vaļa ir Dievu lūgt; un nāciet atkal kopā, lai sātans jūs nekārdina, kad nevarat valdīties.
6. To saku, atvēlēdams un ne pavēlēdams.
7. Jo es gribētu, ka visi cilvēki tādi būtu, kā es; bet ikkatram ir sava dāvana no Dieva, vienam šāda, otram tāda.
8. Bet es saku nelaulātiem un atraiknēm: labi tiem, ja tie paliek itin kā es.
9. Bet ja tie nevar valdīties, tad lai iedodās laulībā: jo labāki ir iedoties laulībā, ne kā degt kārībā.
10. Bet laulātiem pavēlu ne es, bet tas Kungs, lai sieva neatšķirās no vīra.
11. Un ja tā arī būtu atšķīrusies, tad tai būs palikt bez laulības, vaj salīgt ar vīru; un lai vīrs neatstumj sievu.
12. Bet tiem citiem saku es, ne tas Kungs: ja kādam brālim ir neticīga sieva un tai ir pa prātam, dzīvot ar viņu, lai viņš to neatstumj.
13. Un ja sievai ir neticīgs vīrs, un tam ir pa prātam, dzīvot ar viņu, tā lai viņu neatstumj.
14. Jo neticīgais vīrs ir svētīts caur sievu, un neticīgā sieva ir svētīta caur vīru, jo citādi jūsu bērni būtu nešķīsti, bet tagad tie ir svēti.
15. Bet ja tas neticīgais atšķirās, tad lai tas atšķirās; tas brālis vaj tā māsa šinīs lietās nav saistīti. Dievs mūs ir aicinājis uz mieru.
16. Jo ko tu, sieva, zini, vaj tu vīru izglābsi? Jeb ko tu, vīrs, zini, vaj tu sievu izglābsi?
17. Tomēr kā kuram Dievs ir piešķīris, kā kuru tas Kungs ir aicinājis, tā lai tas staigā, un tāpat es pavēlu visās draudzēs.
18. Jo kas ir aicināts apgraizīts, tas lai neuzvelk priekšādu; ja kas ir aicināts iekš priekšādas, tas lai netop apgraizīts.
19. Apgraizīšana nav nekas, un priekšāda nav nekas, bet Dieva baušļu turēšana.
20. Kā kurš ir aicināts, tā lai viņš paliek.
21. Ja tu kalps būdams esi aicināts, nebēdā par to; bet ja tu vari tapt svabads, tad to jo labāki pieņem.
22. Ja kas iekš tā Kunga ir aicināts, kalps būdams, tas ir tā Kunga svabadnieks; tāpat arīdzan, kas svabadnieks būdams, ir aicināts, tas ir Kristus kalps.
23. Jūs esat dārgi atpirkti; netopiet cilvēku kalpi.
24. Ikkatram, brāļi, kā tas ir aicināts, tā tam būs palikt pie Dieva.
25. Bet par tām meitām man nav tā Kunga pavēles; bet padomu dodu, kā no tā Kunga žēlastību dabūjis, ka esmu uzticīgs.
26. Tad nu man šķiet, tā esam labi tagadējā bēdulaika dēļ, ka cilvēkam labi, tāpat palikt.
27. Ja esi saderēts ar sievu, tad nemeklē atlaišanu; ja esi vaļā no sievas, tad nemeklē sievu.
28. Bet ja arī būsi laulībā iedevies, tad neesi grēkojis, un ja meita būs laulībā iedevusies, tad tā nav grēkojusi; bet tādiem pie miesas būs bēdas; bet es jūs gribētu saudzēt.
29. Bet to es saku, brāļi, tas laiks ir īss; tapēc nu tie, kam sievas, lai ir, it kā tad tiem nebūtu;
30. Un tie, kas raud, lai ir kā kas neraud; un kas priecājās, kā kas nepriecājās, un kas pērk, kā kas to nepatur:
31. Un kas šo pasauli lietā, kā kas to nelietā; jo šīs pasaules būšanas paiet.
32. Bet es gribu, ka jūs esat bez zūdīšanās. Kas nelaulāts, tas rūpējās par tā Kunga lietām, kā tas tam Kungam var patikt.
33. Bet kas laulāts, tas rūpējās par pasaules lietām, kā tas sievai var patikt.
34. Tāda pat starpība ir starp sievu un meitu: tā nelaulātā rūpējās par tā Kunga lietām, ka tā svēta būtu miesā un garā; bet tā laulātā rūpējās par pasaules lietām, ka tā vīram var patikt.
35. Un to es saku jums pašiem par labu: ne, kā gribētu jums apmest valgu, bet ka jūs godīgi dzīvojiet un pie tā Kunga turaities bez mitēšanās.
36. Bet ja kam šķiet, ka viņa meitai, kas pāri par gadiem, tas nepieklājoties, un ja tam tā vaijaga notikt, tad lai dara, ko gribēdams; viņš negrēko: lai tā laulībā iedodās.
37. Bet kas ir pastāvīgs savā sirdī, un kam vaijadzības nav, bet ir vaļa, pēc sava paša prāta darīt, un to savā sirdī ir apņēmies, savu meitu paturēt nelaulātu, - tas dara labi.
38. Tad nu, kas laulībā izdod, tas dara labi, un kas laulībā neizdod, tas dara labāki.
39. Sieva caur bauslību ir svēta, kamēr viņas vīrs dzīvs; bet kad viņas vīrs ir miris, tad tai ir vaļa precēt kuru grib, tikai iekš tā Kunga.
40. Bet viņa ir jo svētīga, ja viņa tāpat paliek, pēc mana padoma; bet man šķiet, ka man arīdzan ir Dieva Gars.

8. nodaļa
Par elkadievu upuriem un svabadību iekš Kristus; lai vājie netop apgrēcināti.
 
1. Bet par elkadievu upuriem zinam, ka mums visiem ir atzīšana. Atzīšana uzpūš, bet mīlestība uztaisa.
2. Bet ja kam šķiet, ka ko zinot, tas vēl nezin nenieka tā, kā piederās zināt.
3. Bet ja kas Dievu mīlē, tas no viņa ir atzīts.
4. Tad nu par elku upuru ēšanu zinam, ka neviena elka nav pasaulē un ka cita Dieva nav kā vien tas vienīgais.
5. Un jebšu ir tā saucami dievi, tā debesīs, kā virs zemes - tā kā ir daudz dievu un daudz kungu -;
6. Tomēr mums ir viens Dievs, tas Tēvs, no kā visas lietas, un mēs uz viņu, un viens Kungs Jēzus Kristus, caur ko visas lietas, un mēs caur viņu.
7. Tomēr tā atzīšana nav iekš visiem; bet kādi, kas līdz šim apzinās, elkus esam, ēd it kā no elku upuriem, un viņu zināma sirds, vāja būdama, top apgānīta.
8. Bet barība nedara mūs Dievam pieņemīgus; jo ēdami mēs neesam labāki, un neēdami mēs neesam sliktāki.
9. Bet pielūkojiet, ka šī jūsu vaļa vājiem nekļūst par piedauzīšanu.
10. Jo ja kas redzētu tevi, kam tā atzīšana, elka namā pie galda sēžam, vaj tā vājā brāļa zināmā sirds netaps skubināta, elku upurus ēst?
11. Un caur tavu atzīšanu pazudīs tavs vājais brālis, kā labad Kristus ir miris.
12. Bet pret brāļiem tā grēkodami un viņu vājo zinamu sirdi ievainodami, jūs grēkojat pret Kristu.
13. Tādēļ, ja manam brālim barība par piedauzīšanu, tad es nemūžam gaļu neēdīšu, lai savu brāli neapgrēcinātu.
 

9. nodaļa
Par Dieva bērnu svabadību un garīgu cīnīšanos.
 
1. Vaj es neesmu svabads? Vaj es neesmu apustulis? Vaj es Kristu, mūsu Kungu, neesmu redzējis? Vaj jūs neesat mans darbs iekš tā Kunga?
2. Ja es citiem neesmu apustulis, tomēr jums es esmu; jo mana apustuļa amata zieģelis jūs esat iekš tā Kunga.
3. Mana atbildēšana tiem, kas mani tiesā, ir šī:
4. Vaj mums nav brīv, ēst un dzert?
5. Vaj mums nav brīv kādu māsu vest līdz par sievu, tā kā arī tie citi apustuļi un tā Kunga brāļi un Ķevas (Kēfas)?
6. Jeb vaj manim un Barnabam vien nav brīv, nestrādāt?
7. Kas jēl iet karā ar savu maizi? Kas vīna kalnu dēsta un neēd no viņa augļiem? Jeb kas lopus gana un neēd no tā piena?
8. Vaj es to runāju pēc cilvēku prāta? Jeb vaj to nesaka ir pati bauslība?
9. Jo Mozus bauslībā ir rakstīts: tev nebūs vērsim, kas labību min, purnu apsiet: vaj tad Dievam rūp par vēršiem?
10. Jeb vaj viņš to visai nesaka mūsu labad? Jo mūsu labad ir rakstīts, ka arājam vajaga art uz cerību un kūlējam kult uz cerību, ka viņam būs sava daļa.
11. Ja mēs jums to garīgo mantu esam sējuši, vaj tad tā liela lieta, ja jūsu miesīgo pļaujam?
12. Ja tad citiem tāda vaļa ir par jums, kāpēc ne jo vairāk mums? Bet mēs šo vaļu neesam lietājuši, bet visu panesam, lai Kristus evaņģeliumu neaizkavējam.
13. Vaj nezinat, ka tie, kas pie svētuma kalpo, no tā svētuma ēd? Un ka tiem, kam darbs ir pie altāra, daļa ir no tā altāra?
14. Tāpat arī tas Kungs ir iestādījis, ka tie, kas evaņģeliumu sludina, no evaņģeliuma pārtiek.
15. Bet no tā es nekā neesmu lietājis. Un es to neesmu rakstījis, lai pie manīm tā notiek; jo man būtu labāki mirt, ne kā ja kāds manu slavu nicinātu.
16. Jo kad es evaņģeliumu sludināju, tad man nav ko lielīties; jo tas man jādara; un vai man, ja es evaņģeliumu nesludināju!
17. Jo ja es to labprāt daru, tad man ir alga; ja ne labprāt, tad tomēr nama turēšana man ir uzticēta.
18. Kāda alga tad nu man ir? Ka evaņģeliumu sludinādams Kristus evaņģeliumu mācu bez maksas, lai neizlietāju savu vaļu pie evaņģeliuma.
19. Jo no visiem svabads būdams es sevi pašu esmu darījis visiem par kalpu, ka jo vairāk dvēseļu mantotu.
20. Un Jūdiem es esmu tapis par Jūdu, ka Jūdus mantotu; tiem, kas apakš bauslības es esmu tapis kā apakš bauslības, (pats nebūdams apakš bauslības,) ka mantotu tos, kas apakš bauslības.
21. Tiem, kas bez bauslības, esmu tapis it kā bez bauslības, (pats nebūdams bez bauslības Dieva priekšā, bet stāvēdams iekš bauslības caur Kristu), ka es tos mantotu, kas bez bauslības.
22. Vājiem es esmu tapis it kā vājš, ka mantotu vājos; visiem esmu palicis viss, ka visādi kādus glābtu.
23. Un to es daru evaņģeliuma dēļ, ka man arī kāda daļa pie tā būtu.
24. Vaj nezinat, ka tie, kas iet skrieties, gan visi skrien, bet viens dabū to godamaksu? Skrieniet tā, ka jūs to dabūjiet.
25. Bet ikviens, kas cīkstās, savaldās visās lietās, - viņi tāpēc, ka dabūtu iznīcīgu kroni, bet mēs neiznīcīgu.
26. Es tad skrienu, ne tā kā uz ko nezināmu, - es cīnos, ne tā kā gaisu sizdams;
27. Bet es savu miesu mērdēju un viņu kalpināju, lai citiem sludinādams pats nekļūstu atmetams.
 
10. nodaļa
Tie vectēvi tuksnesī par priekšzīmi; tā Kunga galds un velnu galds; apgrēcību nebūs dot.
 
1. Bet es gribu, brāļi, lai jūs liekat vērā, ka mūsu tēvi visi bijuši apakš tā padebeša, un visi gājuši caur to jūru,
2. Un visi uz Mozu ir kristīti padebesī un Jūrā,
3. Un visi baudījuši to pašu garīgo barību,
4. Un visi dzēruši to pašu garīgo dzērienu; jo tie dzēra no tā garīgā akmins, kas gāja līdz; bet tas akmins bija Kristus.
5. Bet pie tā lielā pulka no tiem Dievam nebija labs prāts; jo tie ir nobeigti tuksnesī.
6. Un tas noticis mums par priekšzīmi, ka mēs nebūtu ļauna iekārotāji tā kā tie iekārojušies.
7. Un arī netopat elku kalpi, kā citi no tiem, - kā ir rakstīts: tie ļaudis apsēdās ēst un dzert un cēlās miesloties.    2. Mozus 32:6
8. Lai arī maucībai nedodamies, tā kā citi no tiem ir maukojuši un krituši vienā dienā divdesmit un trīs tūkstoši.
9. Lai arī Kristu nekārdinājam, tā kā arī citi no tiem viņu kārdinājuši un ir nomaitāti caur čūskām.
10. Un arī nekurniet, tā kā citi no tiem kurnējuši un ir nomaitāti caur to maitātāju.
11. Un viss tas viņiem noticis kā priekšzīme, un ir uzrakstīts par mācību mums, uz kuriem pasaules gals nācis.
12. Tāpēc, kas šķietās stāvots, tas lai pielūko, ka nekrīt.
13. Jums vēl nekāda kārdināšana nav uzgājusi kā tikai cilvēcīga; bet Dievs ir uzticīgs; tas neļaus jūs vairāk kārdināt ne kā spējat, bet kārdināšanai arī tādu galu darīs, ka varat panest.
14. Tādēļ, mani mīļie, bēgat no elku kalpošanas.
15. Kā uz prātīgiem es saku; apspriežat paši, ko es saku:
16. Tas pateicības biķeris, ko ar pateikšanu svētījam, vaj tas nav savienošana ar Kristus asinīm? Tā maize, ko laužam, vaj tā nav savienošana ar Kristus miesu?
17. Jo kā viena maize, tā mēs daudzi esam viena miesa; jo mums visiem ir daļa pie vienas maizes.
18. Uzskatait to Izraēli pēc miesas: vaj tiem, kas upurus ēd, nav biedrība ar altāri?
19. Ko tad nu es saku? vaj, ka elkadievs kas esot? Jeb ka elka upuris kas esot?
20. Bet ko pagāni upurē, to tie upurē velniem un ne Dievam; bet es negribu, ka jums biedrība būtu ar velniem.
21. Jūs nevarat dzert tā Kunga biķeri un velnu biķeri. Jums nevar daļa būt pie tā Kunga galda un pie velnu galda.
22. Jeb vaj gribam to Kungu kaitināt? vaj mēs esam jo spēcīgi ne kā viņš?
23. Viss man ir brīv, bet ne viss der. Viss man ir brīv, bet ne viss der uztaisīšanai.
24. Nevienam nebūs to meklēt, kas pašam, bet kas citam par labu.
25. Visu, ko skārņos pārdod, ēdiet, neko neizmeklēdami zināmas sirds dēļ.
26. Jo tam Kungam pieder zeme un viņas pilnums.
27. Un ja kāds no tiem neticīgiem jūs aicina, un jūs griba iet, tad ēdiet visu, ko jums ceļ priekšā, ne ko neizmeklēdami zināmas sirds dēļ.
28. Bet ja kas uz jums saka: šis ir elka upuris, tad neēdat, viņa dēļ, kas jums to ir teicis, un zināmas sirds dēļ; (jo tam Kungam pieder zeme un viņas pilnums.)
29. Bet es saku: ne tavas, bet tā tuvākā zināmās sirds dēļ. Jo tāpēc mana svabadība lai top tiesāta no cita zināmās sirds?
30. Ja es ar pateicību to saņemu, ko tad topu zaimots, par ko es pateicu?
31. Tāpēc, vaj ēdat, vaj dzerat, un ko vien darat, visu to darat Dievam par godu.
32. Nepaliekat par piedauzīšanu ne Jūdiem ne Grieķiem ne Dieva draudzei,
33. Itin kā ir es visiem visās lietās esmu pa prātam, nemeklēdams, kas manim, bet kas daudziem par labu, lai tie top izglābti.

11. nodaļa
Dieva draudzē vīram būs nākt ar atsegtu, sievām ar apsegtu galvu; par tā Kunga vakar ēdiena.
 
1. Dzenaties manim pakaļ, tā kā es Kristum.
2. Un es jūs teicu, brāļi, ka jūs visās lietās mani pieminat un turat tās mācības, kā jums tās esmu mācījis.
3. Bet es gribu, ka jūs zinat, ka ikkatra vīra galva ir Kristus, bet sievas galva ir vīrs, bet Kristus galva ir Dievs.
4. Ikviens vīrs, kas Dievu lūgdams vaj mācīdams apsegu tur uz galvas, apkauno savu galvu.
5. Bet ikviena sieva ar neapsegtu galvu Dievu lūgdama vaj mācīdama, apkauno savu galvu. Jo tas tikpat, it kā tā būtu apcirpta.
6. Jo ja sieva neapsedzās, tad lai tā arī top apcirpta. Bet kad nu tas sievai par kaunu, ka tā ir apcirpta jeb plikgalve, tad lai tā apsedzās.
7. Bet vīram nebūs galvu apsegt, jo viņš ir Dieva ģīmis un gods; bet sieva ir vīra gods.
8. Jo vīrs nav no sievas, bet sieva no vīra.
9. Un vīrs arī nav radīts sievas dēļ, bet sieva vīra dēļ.
10. Tāpēc sievai būs valdnieka zīmi galvā turēt eņģeļu dēļ.
11. Tomēr nei vīrs ir bez sievas, nei sieva bez vīra iekš tā Kunga.
12. Jo it kā sieva ir no vīra, tāpat arī vīrs ir caur sievu; bet viss tas ir no Dieva.
13. Spriežat paši, vaj pieklājās, ka sieva Dievu lūdz neapsegta?
14. Jeb vaj pati daba jums nemāca, ka tas vīram par negodu, kad tam gari mati,
15. Bet ja sievai gari mati: tad tas viņai par godu; jo mati viņai doti par apsegu.
16. Bet ja kāds grib par to tiepties: mums tāda ieraduma nav, nedz Dieva draudzēm.
17. Es jūs pamācu un to nevaru uzteikt, ka jūs sanākat ne par svētību, bet par nesvētību.
18. Jo pirmā kārtā, kad jūs sanākat draudzē, es dzirdu, ka šķelšanās ir jūsu starpā, un pa daļai to gan ticu.
19. Jo šķelšanām gan vaijaga būt jūsu starpā, lai tie pastāvīgie jūsu starpā top zināmi.
20. Kad nu jūs sanākat kopā, tad tā nenotiek, kā pieklājās baudīt tā Kunga mielastu.
21. Jo pie mielasta ikviens steidzās paņemt savu paša ēdienu un cits paliek neēdis un cits ir pilns.
22. Jo vaj tad jums nav māju, kur varat ēst un dzert? Jeb vaj jūs Dieva draudzi nicinājiet un tos apkaunojiet, kam nav nekā? Ko lai jums saku? vaj lai jūs teicu? Šinī lietā es jūs neteicu.
23. Jo no tā Kunga es to esmu dabūjis, ko atkal jums esmu mācījis, ka tas Kungs Jēzus tanī naktī, kad tas kļuva nodots, to maizi ņēma,
24. Un pateicis pārlauza un sacīja: ņemiet, ēdiet, tā ir mana miesa, kas par jums top lauzta, to darait mani pieminēdami.
25. Tāpat arī to biķeri, pēc tā vakarēdiena, sacīdams: Šis biķeris ir tā jaunā derība iekš manām asinīm. To darait, cikkārt jūs to dzeriet, mani pieminēdami.
26. Jo cikkārt jūs no šīs maizes ēdat un no šī biķera dzerat, tad pasludinājiet tā Kunga nāvi, tiekams tas nāk.
27. Tad nu, kas necienīgi ēd šo maizi, vaj dzer tā Kunga biķeri, tas būs noziedzīgs pie tā Kunga miesas un asinīm.
28. Bet lai cilvēks pats izmeklējās, un tā lai viņš ēd no šīs maizes un dzer no šī biķera.
29. Jo kas necienīgi ēd un dzer, tas ēd un dzer sev pašam sodu, neizšķirdams tā Kunga miesu.
30. Tādēļ jūsu starpā daudz ir vāji un neveseli, un daudz ir aizmiguši.
31. Jo ja mēs paši sevi tiesātum, tad netaptum tiesāti.
32. Bet kad mēs topam tiesāti, tad no tā Kunga topam pārmacīti, lai ar pasauli netopam pazudināti.
33. Tad nu, mani brāļi, kad jūs sanākat pie mielasta, tad gaidiet cits uz citu.
34. Bet ja kas ir izsalcis, tas lai ēd mājās, lai jūs nesanākat par sodu. To citu es mācīšu, kad es nākšu.

12. nodaļa
Par dažādām garīgām dāvanām; līdzība par miesu un viņas locekļiem.
 
1. Bet par tām garīgām dāvanām, brāļi, es negribu jums slēpt.
2. Jūs zinat, ka bijāt pagāni, noklīduši pie mēmiem elkadieviem, ka tapāt vadīti.
3. Tāpēc jums daru zināmu, ka neviens, kas caur Dieva Garu runā, Jēzu nenolād un neviens nevar Jēzu saukt par Kungu kā vien caur Svēto Garu.
4. Bet ir dažādas dāvanas, tomēr viens pats Gars;
5. Un ir dažādas kalpošanas, tomēr viens pats Kungs;
6. Un ir dažādi spēki, bet tomēr viens pats Dievs, kas ir spēcīgs visās lietu lietās.
7. Bet ikvienam tiek dots, lai to Garu parāda, tuvākam par labu.
8. Jo caur to Garu citam top dots runāt no gudrības, citam runāt no atzīšanas - pēc tā paša Gara;
9. Un citam ticība iekš tā paša Gara, un citam dāvanas dziedināt iekš tā paša Gara;
10. Un citam spēki, brīnumus darīt, un citam Dieva vārda mācīšana, un citam garu pārbaudīšana, un citam dažādas valodas, un citam valodu iztulkošana.
11. Bet visu to padara tas pats viens Gars un izdala ikvienam sevišķi tā, kā tas grib.
12. Jo it kā miesa ir viena un tai daudz locekļu, bet visi locekļi pie tās vienas miesas, daudzi būdami, ir viena miesa; tāpat arī Kristus.
13. Jo mēs arīdzan visi esam kristīti caur vienu Garu par vienu miesu, lai esam Jūdi vaj Grieķi, lai kalpi vaj svabadnieki; un visi mēs esam dzirdināti ar vienu Garu.
14. Jo arī miesa nav viens loceklis, bet daudzi.
15. Ja kāja sacītu: ka es neesmu roka, tāpēc neesmu no miesas; vaj tāpēc viņa nav no miesas?
16. Un ja auss sacītu: ka es neesmu acs, tāpēc neesmu no miesas; vaj tāpēc viņa nav no miesas?
17. Ja visa miesa būtu acs, kur paliktu dzirdēšana? Ja visa miesa būtu dzirdēšana, kur paliktu ošana?
18. Bet tagad Dievs tos locekļus ir licis, ikvienu no tiem pie miesas, tā kā viņš gribēja.
19. Bet ja tie visi būtu viens loceklis, kur paliktu miesa?
20. Bet tagad gan ir daudz locekļu, bet viena miesa.
21. Un acs nevar sacīt uz roku: man tevis nevaijaga; jeb atkal galva uz kājām: man jūsu nevaijaga.
22. Bet daudz vairāk tie miesas locekļi, kas liekās būt tie vājākie, ir tie jo vaijadzīgie.
23. Un kas mums liekās pie miesas būt jo negodīgi, tos jo vairāk godājam, un mūsu jo neglītie locekļi dabū jo lielu glītumu.
24. Bet mūsu glītiem locekļiem to nevaijaga; bet Dievs miesu ir salicis, tam maz godātam loceklim augstāku godu dodams,
25. Lai šķelšanās nebūtu iekš miesas, bet lai tie locekļi cits par citu vienlīdzīgi gādātu.
26. Un kad viens loceklis cieš, tad visi locekļi cieš līdz, jeb kad viens loceklis top godāts, tad visi locekļi priecājas līdz.
27. Bet jūs esat Kristus miesa un locekļi, ikviens pēc savas kārtas.
28. Un citus Dievs ir iecēlis draudzē pirmā kārtā par apustuļiem, otrā kārtā par praviešiem, trešā kārtā par mācītājiem, tad brīnumu darītājus, pēc tam, kam dāvanas dziedinat, palīgus, valdītājus, dažādas valodas.
29. Vaj visi ir apustuļi? Vaj visi ir pravieši? Vaj visi ir mācītāji? Vaj visi ir brīnumu darītāji?
30. Vaj visiem ir dāvanas dziedināt? Vaj visi runā valodām? Vaj visi var tulkot?
31. Bet dzenaties pēc tām vislabākām dāvanām, un es jums rādīšu vēl jo labu ceļu.

13. nodaļa
Par mīlestību.
 
1. Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm, un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanīgs varš jeb zvanīgs zvārgulis.
2. Un ja man būtu praviešu mācība, un ja es zinātu visus noslēpumus un visu atzīšanu, un ja man būtu visa ticība, tā ka es varētu kalnus pārcelt, un man nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas.
3. Un ja es visu savu mantu dotu nabagiem, un ja es savu miesu nodotu, ka taptu sadedzināts, un man nebūtu mīlestības, tad tas man nepalīdzētu nenieka.
4. Mīlestība ir lēnprātīga, tā ir laipnīga, mīlestība neskauž, mīlestība nelielās, tā neuzpūšās,
5. Tā neturās netikli, tā nemeklē savu labumu, tā neapskaistās, tā nedomā uz ļaunu.
6. Tā nepriecājās par netaisnību, bet tā priecājās par patiesību.
7. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cerē visu, tā panes visu.
8. Mīlestība nekad nebeidzās, jebšu gan praviešu mācības mitēsies, un jebšu valodas beigsies, un jebšu atzīšana mitēsies.
9. Jo tas ir mazums, ko zinam, un tas ir mazums, ko mācām.
10. Bet kad pilnība nāks, tad tas, kas ir mazums, zudīs.
11. Kad biju bērns, tad runāju kā bērns, man bija bērna prāts un bērna domas; bet kad paliku par vīru, tad atmetu bērna dabu.
12. Jo tagad redzam kā caur spieģeli iekš mīklas, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu pa daļai, bet tad es atzīšu, itin kā es esmu atzīts.
13. Bet nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs: bet tā lielākā no tām ir mīlestība.

14. nodaļa
Par tām garīgām dāvanām.
 
1. Dzenaties pēc mīlestības, rūpējaties par tām garīgām dāvanām, bet visvairāk, ka varat mācīt (praviešu garā).
2. Jo kas valodām runā, tas nerunā cilvēkiem, bet Dievam; jo neviens nedzird, bet garā viņš runā noslēpumus.
3. Bet kas māca, tas runā cilvēkiem par uztaisīšanu un paskubināšanu un iepriecināšanu.
4. Kas valodām runā, tas uztaisa sev pašu; bet kas māca, tas uztaisa draudzi.
5. Es gribētu, ka jūs visi valodām runātut, bet jo vairāk, ka jūs mācītut; jo kas māca, tas ir pārāks par to, kas valodām runā, proti ja šis netulko, ka lai draudze top uztaisīta.
6. Un nu, brāļi, kad es pie jums nāktu, valodām runādams, ko es jums līdzētu, ja es uz jums nerunātu, vaj parādīšanu, vaj atzīšanu, vaj praviešu mācību, vaj rakstu izstāstīšanu pasniegdams.
7. Tāpat ir ar tām nedzīvām lietām, kas skan, lai ir stabule, lai kokle; ja viņu skaņas nevar izšķirt, kā var noprast, kas ir stabulēts vaj koklēts?

8. Un atkal, ja bazūne neskan skaidri, kas taisīsies uz karu?
9. Tāpat arī jūs, ja valodām runājiet nesaprotamus vārdus, kā zinās, kas top runāts? Jo jūs runāsiet vējā.
10. Daudz un dažādas balsis ir pasaulē, un neviena no tām nav nesaprotama. 11. Tad nu, ja es balsi nesaprotu, būšu svešs tam, kas runā, un tas, kas runā, būs manim svešs.
12. Tāpat arī jūs, kad pēc tām garīgām dāvanām dzenaties, tad meklējat, ka jo pilnīgi paliekat draudzei par uztaisīšanu.
13. Tāpēc, kas valodām runā, tas lai Dievu lūdz, ka varētu tulkot.
14. Jo kad es Dievu lūdzu valodām, tad mans gars gan lūdz, bet mans prāts augļus nenes. 15. Kas tad nu ir? Es pielūgšu garā, bet es pielūgšu arī, ka var saprast; es dziedāšu garā, bet es dziedāšu arī, ka var saprast.
16. Citādi, ja tu Dievu slavēsi garā, kā gan tas, kas nesaprot, uz tavu pateikšanu var sacīt: Āmen? Jo viņš nezin, ko tu runā.
17. Jo tu gan labi pateici Dievam, bet otrs netop uztaisīts.
18. Es pateicu savam Dievam, ka es vairāk ne kā jūs visi valodām runāju.
19. Bet iekš draudzes es labāki gribu runāt pieci vārdus saprotamus, lai pamācu arī citus, ne kā desmit tūkstošus valodām.
20. Brāļi, netopat bērni iekš saprašanas, bet topat nejēgas iekš ļaunuma, bet saprašanā topat pilnīgi.
21. Bauslībā ir rakstīts: Caur ļaudīm, kam sveša valoda un ar svešām lūpām es runāšu uz šiem ļaudīm un arī tā tie man neklausīs, saka tas Kungs.
22. Tad nu tās valodas ir par zīmi ne ticīgiem, bet neticīgiem, un praviešu mācība ne neticīgiem, bet ticīgiem.
23. Tad nu, kad visa draudze sanāktu kopā, un visi runātu valodām, un ienāktu, kas to nesaprot, vaj neticīgai: vaj tie nesacītu, ka jūs esat traki?
24. Bet ja visi mācītu, un kāds neticīgs vaj, kas nesaprot, nāktu iekšā, tas taptu no visiem pārliecināts un no visiem tiesāts.
25. Un viņa apslēptās sirds domas tā taptu zināmas, un tā viņš uz savu vaigu mezdamies Dievu pielūgtu un pasludinātu, Dievu tiešām esam mūsu starpā.
26. Kā tad nu ir, brāļi? Kad jūs sanākat, kā kuram ir dziesma, vaj mācība, vaj valoda, vaj parādīšana, vaj tulkošana, - lai viss notiek par uztaisīšanu.
27. Un ja valodām runā, tad, vaj pa diviem, vaj ja daudz trīs, un cits pēc cita, - un viens lai iztulko.
28. Bet ja tulka nav, tad lai tas klusu cieš draudzē un lai runā sev pašam un Dievam.
29. Bet pravieši lai runā divi vaj trīs, un tie citi lai pārspriež.
30. Bet ja citam, kas tur sēž, kāda parādīšana notiek, tad lai tas pirmais paliek klusu.
31. Jo jūs pa vienam visi varat mācīt, lai visi mācās un visi top iepriecināti.
32. Un praviešu gari praviešiem ir paklausīgi.
33. Jo Dievs nav nekārtības, bet miera Dievs.
34. Tā kā visās svēto draudzēs, lai jūsu sievas draudzes sapulcēs nerunā; jo tām nepieklājas runāt, bet būt paklausīgām, tā kā arī bauslība saka.
35. Un ja tās grib ko mācīties, lai tās mājās vaicā saviem vīriem; jo sievām ir par kaunu, draudzes sapulcē runāt.
36. Vaj tad no jums Dieva vārds ir izgājis? Jeb vaj pie jums vien tas ir nācis?
37. Ja kam šķiet, ka esot praviets jeb garīgs, tam būs atzīt, ka tas, ko jums rakstu, iraid tā Kunga bauslis.
38. Bet ja kas neprot, tas lai neprot.
39. Tad nu, brāļi, dzenaties, ka mācat praviešu garā un neliedzat valodām runāt.
40. Lai viss notiek, kā piederās un pa kārtām.
 
15. nodaļa
Par Kristus un miroņu augšām celšanos.
 
1. Bet es jums daru zināmu, brāļi, to evaņģeliumu, ko jums esmu pasludinājis, ko jūs arī esat pieņēmuši, kurā jūs arī stāvat,
2. Caur ko jūs arī mūžīgi dzīvosiet, ja to paturat tādā prātā, kādā es jums to esmu pasludinājis; - ja tikai neesat velti ticējuši.
3. Jo mācīdams visu papriekš esmu devis, ko es arī esmu dabūjis, ka Kristus par mūsu grēkiem ir nomiris pēc tiem rakstiem,
4. Un ka tas ir aprakts, un ka tas trešā dienā uzmodināts pēc tiem rakstiem,
5. Un ka tas ir redzēts no Ķevasa (Kēfas), pēc no tiem divpadsmit.
6. Un pēc tas ir redzēts no vairāk ne kā piecsimt brāļiem vienā lāgā, no kuriem vēl daudz dzīvi un citi arī aizmiguši.
7. Pēc tas ir redzēts no Jēkaba, pēc no visiem apustuļiem.
8. Pēc visiem šiem tas arī redzēts no manis, kā no kāda nelaikā dzimuša bērna.
9. Jo es esmu tas vismazākais no tiem apustuļiem un neesmu cienīgs, ka mani sauc par apustuli, tāpēc ka es Dieva draudzi esmu vaijājis.
10. Bet no Dieva žēlastības esmu, kas es esmu, un viņa žēlastība pie manis nav bijusi veltīga, bet es esmu vairāk strādājis ne kā tie visi, tomēr ne es, bet Dieva žēlastība, kas ir ar mani.
11. Tad nu lai būtu vaj es, vaj viņi, tā mēs sludinājam, un tā jūs esat ticējuši.
12. Ja nu Kristus top sludināts, ka tas no miroņiem ir uzmodināts, kā tad citi jūsu starpā saka, ka miroņu augšāmcelšanās neesot?
13. Bet ja miroņu augšāmcelšanās nav, tad arī Kristus nav augšāmcēlies.
14. Un ja Kristus nav augšāmcēlies, tad mūsu sludināšana ir veltīga, un jūsu ticība arīdzan veltīga;
15. Un mēs arī topam atrasti nepatiesīgi Dieva liecinieki; jo mēs esam liecinājuši pret Dievu, ka viņš Kristu ir uzmodinājis, ko viņš nav uzmodinājis, ja miroņi netop uzmodināti.
16. Jo ja miroņi netop uzmodināti, tad arī Kristus nav uzmodināts.
17. Un ja Kristus nav uzmodināts, tad jūsu ticība ir veltīga; tad jūs vēl esat iekš saviem grēkiem;
18. Tad arīdzan tie ir pazuduši, kas iekš Kristus aizmiguši.
19. Ja vien šinī dzīvībā cerējām uz Kristu, tad esam jo nožēlojami pār visiem cilvēkiem.
20. Bet nu Kristus ir uzmodināts no miroņiem, viņš tas pirmais ir tapis no tiem, kas ir aizmiguši.
21. Jo kad caur vienu cilvēku nāve, tad arī caur vienu cilvēku miroņu augšāmcelšanās.
22. Jo tā kā iekš Ādama visi mirst, tāpat arī iekš Kristus visi taps dzīvi darīti.
23. Bet ikviens savā kārtā: tas pirmais ir Kristus, pēc tie, kas Kristum pieder pie viņa atnākšanas.
24. Pēc tam tas gals, kad viņš nodos to valstību Dievam tam Tēvam, kad viņš iznīcinās visu valdību un visu varu un spēku.
25. Jo viņam pienākās valdīt, tiekams viņš visus ienaidniekus būs licis sevim apakš kājām.
26. Tas pēdīgais ienaidnieks, kas taps izdeldēts, ir nāve.
27. Jo tas viņam visu ir licis apakš kājām, tomēr kad saka, ka viss viņam padots, tad protams, ka bez tā, kas viņam visu padevis.
28. Bet kad viņam viss būs padots, tad arī pats tas Dēls taps padots tam, kas viņam visu ir padevis, lai Dievs ir viss iekš visiem.
29. Jo ko tie darīs, kas pār miroņiem top kristīti, ja miroņi nemaz netop uzmodināti? kam tad tie pār miroņiem top kristīti?
30. Kam arī mēs ikstundas esam likstā?
31. Es mirstu ikdienas, - tik tiešām, ka jūs, brāļi, esat mans gods iekš Kristus Jēzus, mūsu Kunga.
32. Ja es pēc cilvēku prāta Ewezū esmu kāvies ar zvēriem, kas man no tā atlec, ja miroņi netop uzmodināti? Ēdīsim un dzersim, jo rītū mēs mirsim.
33. Nepieviļaties! Ļaunas biedrības samaitā labus tikumus.
34. Uzmostaties it no tiesas un negrēkojiet; jo citiem nav Dieva atzīšanas, to es saku jums par kaunu.
35. Bet ja kas laban saka: kā tad miroņi top uzmodināti? un kādā miesā tie nāk?
36. Tu nesapraša, ko tu sēji, tas nepaliek atkal dzīvs, ja tas nemirst.
37. Un ko tu sēji, nav tā miesa, kas celsies, bet tikai grauds, vaj nu kviešu, vaj cits kāds.
38. Bet Dievs tam dod tādu miesu, kādu viņš grib, un ikkatrai sēklai savu īpašu miesu.
39. Ne ikkatra miesa ir vienāda miesa; bet savāda ir cilvēku miesa un savāda lopu un savāda zivju un savāda punu miesa.
40. Un iraid debesu lietas un iraid zemes lietas; bet savāda godība ir debesu lietām un savāda zemes lietām,
41. Cits spožums ir saulei, un cits spožums mēnesim, un cits spožums zvaigznēm; jo viena zvaigzne ir spožāka pār otru.
42. Tāpat arī būs miroņu augšāmcelšanās. Sēts top iekš satrūdēšanas un top uzmodināts iekš nesatrūdēšanas;
43. Sēts top iekš negodības un top uzmodināts iekš godības; sēts top iekš vājības un top uzmodināts iekš spēka.
44. Sēta top dabīga miesa, uzmodināta garīga miesa. Iraid dabīga miesa, iraid arī garīga miesa.
45. Tāpat arīdzan ir rakstīts: tas pirmais cilvēks, Ādams, ir palicis par dzīvu dvēseli, tas pēdīgais Ādams par garu, kas dzīvu dara.
46. Bet tā garīgā miesa nav tā pirmā, bet tā dabīgā, pēc tam tā garīgā.
47. Tas pirmais cilvēks ir no zemes, no pīšļiem, tas otrais cilvēks ir tas Kungs no debesīm.
48. Kāds tas, kas no pīšļiem, tādi pat arīdzan tie no pīšļiem, un kāds tas debesīgais, tādi pat arī tie debesīgie.
49. Un tā kā esam nesuši tā ģīmi, kas no pīšļiem, tā arī nesīsim tā ģīmi, kas no debesīm.
50. Bet to es saku, brāļi, ka miesa un asinis Dieva valstību nevar iemantot, nedz iznīcība iemantos neiznīcību.
51. Redzi, es jums saku noslēpumu: mēs gan visi neaizmigsim, bet visi tapsim pārvērsti,
52. It piepeši, acumirklī, pie pēdīgās bazūnes skaņas. Jo tā bazūne skanēs un miroņi taps uzmodināti nesatrūdami un mēs tapsim pārvērsti.
53. Jo šīm, kas ir satrūdams, būs apvilkt nesatrūdēšanu, un šīm mirstamām būs apvilkt nemirstību.
54. Un kad tas, kas iznīcīgs, apvilks neiznīcību, un tas, kas mirstams, apvilks nemirstību, tad tas vārds notiks, kas ir rakstīts: nāve ir aprīta uzvarēšanā!
55. Nāve, kur ir tavs dzelons? Elle, kur ir tava uzvarēšana?
56. Bet nāves dzelons ir grēks, un grēka spēks ir bauslība.
57. Bet paldievs Dievam, kas mums to uzvarēšanu devis caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.
58. Tad nu, mani mīļie brāļi, esiet pastāvīgi, nešaubīgi, pilnīgi iekš tā Kunga darba vienumēr, zinādami, ka jūsu darbs nav veltīgs iekš tā Kunga.

16. nodaļa
Par mīlestības dāvanām priekš nabaga brāļiem Jūdejā; pamācīšanas; sveicināšanas.
 
1. Bet par tām sametamām dāvanām priekš tiem svētiem, kā es to esmu iecēlis Galatijas draudzē, tāpat darait jūs arīdzan.
2. Ikkatrā pirmā nedēļas dienā lai ikviens no jums pie sev paša ko laba noliek un sakrāj, cik viņš paspēj, lai tās dāvanas nav jāsalasa tad tik, kad es nākšu.
3. Un kad es nonākšu, tad tos, ko būsiet iestatījuši par derīgiem, ar grāmatām sūtīšu, jūsu dāvanas nonest uz Jeruzālemi.
4. Bet ja arīdzan būtu vērtes, ka ir es tur noeimu, tad tie manim var nākt līdz.
5. Bet pie jums es nākšu, kad Maķedoniju būšu izstaigājis, jo es gribu iet caur Maķedoniju.
6. Un var būt, ka es pie jums kādu brīdi palikšu, vaj arī mitīšu par ziemu, ka jūs mani pavadiet, kurp es noiešu.
7. Jo tagad es jūs negribu redzēt tikai garām iedams, bet ceru kādu laiku pie jums palikt, ja tas Kungs to vēlēs.
8. Bet Ewezū es palikšu līdz vasaras svētkiem.
9. Jo man lielas un plašas durvis ir atvērtas, un pretinieku ir daudz.
10. Un kad Timoteus nāk, tad pielūkojiet, ka tas pie jums ir bez bailēm; jo viņš strādā tā Kunga darbu, tāpat kā es.
11. Tāpēc lai neviens viņu nenicina; bet pavadiet viņu ar mieru, lai tas nāk pie manis, jo es viņu gaidu ar tiem brāļiem.
12. Bet brāli Apollu es dažkārt esmu skubinājis, lai ar tiem brāļiem pie jums noiet, bet viņam prāts pavisam nebija tagadiņ iet, bet tomēr tas ies, kad tam būs izdevīgs laiks.
13. Esiet modrīgi, stāviet ticībā, turaities kā vīri, esiet stipri.
14. Viss pie jums lai notiek iekš mīlestības.
15. Un es jūs lūdzu, brāļi: jūs zinat Stepiņa namu, ka tie ir tie pirmie no Akajas, un ka tie ir nodevušies tiem svētiem uz kalpošanu:
16. Ka arī jūs tiem tādiem paklausiet un ikkatram, kas līdz strādā un pūlējās.
17. Bet es priecājos par Stepiņa un Fortunata un Akaīka atnākšanu, jo kad jūs pie manis neesat, tad šie ir pie manis jūsu vietā.
18. Jo tie atspirdzinājuši manu un jūsu garu; tāpēc atzīstiet tos par tādiem.
19. Āzijas draudzes jūs sveicina: Akila un Prisķila ar to draudzi, kas viņu namā, jūs daudz sveicina iekš tā Kunga.
20. Visi brāļi jūs sveicina. Sveicinājaties savā starpā ar svētu skūpstīšanu.
21. Es Pāvils, jūs sveicināju, es ar savu pašu roku.
22. Ja kas nemīlē to Kungu Jēzu Kristu, tas lai ir nolādēts; Maran ata (tas Kungs nāk)!
23. Tā Kunga Jēzus Kristus žēlastība lai ir ar jums.
24. Mana mīlestība ir ar jums visiem iekš Jēzus Kristus. Āmen.

 

◇