Par Glika Bībeles projektu

Īsa preikšvēsture
Personīgi

Bībele jau kopš bērnības ir saistījusi manu uzmanību. Toreiz, vasaras brīvdienas aizvadot laukos pie vecvecākiem, pirmo reizi ieskatījos vecmāmiņas Bībelē, kas bija liela, bieza un vecajā drukā. Manī bija ziņkāre: "Kas gan tur tik daudz var būt rakstīts?" Jau toreiz sāku "šifrēt" valodas rakstību, kas man bija sveša. Tagad, rakstot šīs rindas, domāju — varbūt šis laiks arī bija pirmsākums manai ticībai uz Dievu. Tomēr mana apņemšanās Bībeli izlasīt radās daudz vēlāk.

Kad lasīju Bībeli, Dievs manī radīja īsto ticību — ticību uz Jēzu Kristu, kas ir neredzamā Dieva redzamais atspulgs. Kopš tā laika Bībelei vienmēr ir bijusi nozīmīga vieta manā dzīvē. Mēģinot dziļāk izprast Bībeles teikumu jēgu, es bieži salīdzināju mūsdienu Bībeles versiju gan ar to, kas ir vecajā drukā (Glika tulkojumu), gan ar to, kas ir krievu valodā. Vēlāk, man apgūstot angļu valodu, Rakstu vietu salīdzināšanai klāt vēl nāca daudzie angļu valodā izdotie Bībeles tulkojumi. Augot manai sajūsmai par arvien jauniem atklājumiem, kas no šķietami šifrētā latviešu tulkojuma pārvērtās loģiski saprotamos teikumos, manī dzima doma Dzīvā Dieva Dzīvo Vārdu darīt dzīvu un mūsu paaudzei saprotamu. Es zinu un saprotu, ka Dievs (Viņa Gars) atklāj cilvēkam savu PATIESĪBU, bet uzskatu, ka Dievs cilvēkiem ir uzticējis, lai mēs Viņa Vārdu koptu un uzturētu dzīvu, sekojot līdzi laikam un valodas attīstībai.

Glika Projekts

No vienkāršas vēlmes līdz pārliecībai un sirds dedzībai

Daudziem kristiešiem varbūt gadu desmitiem lasītā Bībele (1965. g. tulkojums) šķiet svēta, laba un pareiza. Savukārt es, cenšoties dziļāk izprast Bībeles pantu nozīmi, salīdzinot tulkojumus un lasot Bībeles komentārus, esmu ievērojis, ka Ernsta Glika tulkojums bieži vien ir tuvāks oriģinālam, precīzāks. 

2008. gada izskaņā kādu dienu iedomājos internetā pameklēt Ernsta Glika tulkoto Bībeli cerībā, ka tā kā liels mūsu tautas kultūrvēsturiskais mantojums elektroniski būs pieejama latviešu sabiedrībai virtuāli, mūsdienu rakstībā kā viegli lasāms teksts, bet liela bija mana vilšanās, kad tā nebija atrodama.
 

Tā manī dzima doma Glika tulkoto Bībeli (Jauno Derību) ierakstīt, iesaistot šajā darbā arī citus Dieva cilvēkus, kam Dievs to, iespējams, liktu sirdī.

Ar šādu apņemšanos un aicinājumu atsaukties iesākās 2009. gads, kurā es cerēju, ka kopīgiem spēkiem Jaunā Derība ieraudzīs virtuālo gaismu par svētību tiem, kas meklē Dieva Vārda patiesības.

Šis darbs 2009. gada sākumā sākās gausi, bez lielas atsaucības no citu puses, kas arī manu vēlmi un entuziasmu apslāpēja, līdz pēkšņi aprīlī Dievs kādam cilvēkam lika sirdī šajā projektā iesaistīties. Tas bija pagrieziena punkts, kas ar katru dienu vairāk aizdedzināja gan tā cilvēka sirdi, gan arī manējo, manu sākotnējo vēlmi pārvēršot sirds dedzībā, dāvājot arī dievišķu pārliecību par darba vērtību. Šo dievišķo pārliecību pastiprināja kāda apstākļu sakritība: tā paša gada maijā Āgenskalna baptistu draudzē izliktie stendi par latviešu Bībeles vēsturi kā zīme no debesīm vēl skaidrāk parādīja Ernsta Glika tulkotās Bībeles vērtību.

Šī pamatinformācija par Bībeles vēsturi palīdzēja ieraudzīt to, kas pāris gadsimtu garumā noticis ar Glika tulkoto Bībeli, laika gaitā tā piedzīvojusi septiņus izdevumus, un atklāja milzīgo darbu, ko vairākās paaudzēs Dieva ļaudis 210 gados veikuši, Dieva Vārdu rūpīgi kopjot, sekojot līdzi laikam un valodas attīstībai.

Tādējādi 1965. g. tulkojums (8. Bībeles izdevums), pēc manām domām, nekādi nevar pārspēt rūpību, ar kādu Latviešu Bībeles ēka tika celta līdz tam.

Caur šiem apstākļiem es saskatu Dieva mudinājumu celt atkal gaismā Milzu Darbu, ko Viņa uzticamie kalpi pie Viņa Vārda veikuši. Kopš Glika tulkojuma 7. izdevuma 1898. gadā nu jau ir pagājis vairāk kā simts gadu.

Darba process

Ierakstīšana, valodas stils, nākotnes plāni

Kā jau minēju, vēlējos Glika tulkojumu redzēt mūsdienu drukā, brīvi lasāmu ikvienam, kuru tas interesē. Lai cilvēku, kas to lasa, uzrunātu pats teksts un viņš neiestigtu centienos atšifrēt drukātā vārda vai burta kodu (tiem, kas to vēlas darīt, joprojām ir iespēja doties uz bibliotēku vai savu vecāku un vecvecāku māju un uzmeklēt Bībeli senajā drukā).

Tādējādi galvenais mērķis ir seno druku pārvērst mūsdienu rakstībā, lai šis teksts būtu raiti lasāms. Taču daudzus vārdus, to izrunu un galotnes, atstājām tādus, kādus tos lietoja pirms simts un vairāk gadiem. Tas attiecas uz vārdiem, kurus šodienas lasītājs nepārpratīs un sapratīs to nozīmi. Šos vārdus būs interesanti lasīt, raugoties no valodas attīstības skatu punkta.

Šajā darbā ir daudz nianšu, īpaši saistībā ar garumzīmēm, un valodnieki mums varētu daudz ko pārmest, sakot: “Ja jūs tajā vārdā rakstāt garo burtu, kāpēc citā ne?” utt.

Vēlreiz atkārtoju - mūsu darba galvenais mērķis ir senā teksta pieejamība, tā saprotamība, lai lasītājs varētu redzēt agrākās rakstības stilu un no jauna atklāt kādu senu vai sen aizmirstu vārdu, bagātinot izpratni par mūsu valodu un tās attīstību.

Šajā procesā visvairāk ir bijuši iesaistīti četri cilvēki. Esam brīvprātīgie, kurus Dievs uz šo darbu ir pamudinājis. Esam darījuši/darām to brīvajā laikā. Mums tā ir bijusi kā Bībeles lasīšana. Katra kristieša pienākums ir sevi pabarot ar garīgo barību, ko sniedz Dieva Vārds. Paralēli lasīšanai to esam arī ierakstījuši.

Nākotnē man ir doma šai Ernsta Glika tulkotās Bībeles ierakstītajai Jaunās Derības versijai izveidot otru variantu, rediģējot tos vārdus, kurus šodien izrunā citādi. Piemēram, "mācaities", "nezūdaities", "akmins", "eita"...

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī ar visu Viņa gudrību, kas apslēpta Viņa mūžam dzīvajā Vārdā!

 ar cieņu

 Abners

 (no ebreju valodas "mans tēvs ir gaisma")

You can highlight important information or announcements in text like this.